KNAB pazudušās naudas lietā apsūdzētajiem piespriež reālus cietumsodus

Bijušajam KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenajam speciālistam Jānim Imšam tiesa piesprieda septiņu gadu cietumsodu, kā arī naudassodu 10 minimālo mēnešalgu apmērā.

KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītājai Indrai Veipai tiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu.

Imšu un Veipu apcietināja tiesas zālē.

Kā ziņots, nododot lietu tiesai, 2008.gada 26.septembrī Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļa Imšam un Veipai uzrādīja apsūdzības par tādas naudas piesavināšanos, kas tikusi atzīta par lietiskajiem pierādījumiem kriminālprocesos. Abu apsūdzēto darbības prokuratūra toreiz kvalificēja pēc Krimināllikuma (KL) 179.panta 3.daļas, turklāt Veipa tika apsūdzēta arī pēc KL 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas.

Tiesas izmeklēšanas laikā Imšam tika uzrādīta apsūdzība arī pēc KL 296.panta - par tiesas sprieduma nepildīšanu, savukārt Veipas apsūdzībai tika pievienota papildus epizode pēc KL 319.panta 2.daļas. Apsūdzības papildinājumu abiem tiesājamajiem prokuratūra saistīja ar bijušā "Rudens aptieku" tīkla īpašnieka Vladimira Labazņikova lietā izņemtajiem finanšu līdzekļiem, norādot, ka izņemto naudu - 45 000 latu - saskaņā ar tiesas spriedumu vajadzēja konfiscēt jeb ieskaitīt valsts kasē, tomēr tas neesot ticis izdarīts.

Kā ziņots, prokurore Velta Zaļūksne pagājušajā nedēļā notikušajās tiesas debatēs Imšam kā galīgo sodu bija lūgusi noteikt četru gadu reālu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudassodu desmit minimālo mēnešalgu (1800 latu) apmērā.

Savukārt Veipai prokurore bija lūgusi piespriest sešu gadu reālu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās uz pieciem gadiem.

Imšas rīcībā prokurore bija saskatījusi vairākus atbildību mīkstinošus apstākļus, bet Veipas rīcībā, pēc valsts apsūdzības ieskata, šādu apstākļu neesot bijis.

Jau ziņots, ka Imša savu vainu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos pilnībā atzina un nožēloja, savukārt Veipa norādīja, ka nav izdarījusi ne naudas piesavināšanos, ne arī pieļāvusi valsts amatpersonas bezdarbību.

Imšas advokāte Iveta Vietniece tiesai iepriekš bija lūgusi savu klientu notiesāt nosacīti, savukārt Veipas advokāts Valters Jakobijs bija lūdzis savu aizstāvamo pilnībā attaisnot.

Saskaņā ar apsūdzību Imša laika posmā no 2004.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 15.aprīlim no kriminālprocesos izņemtās naudas kopumā piesavinājies 82 908 latus, 24 500 eiro (17 219 latus) un 7800 ASV dolārus (3720 latus).

Savukārt Veipa tika apsūdzēta par 14 270 latu, 19 487 ASV dolāru (9295 latu) un 13 995 eiro (9836 latu) piesavināšanos laika periodā no 2007.gada 20.novembra līdz 2008.gada 15.aprīlim.

Tiesas izmeklēšanas laikā, papildinot apsūdzību, prokuratūra norādīja, ka saskaņā ar tiesas spriedumu Labazņikova lietā izņemto naudu - 45 000 latu - vajadzēja konfiscēt jeb ieskaitīt valsts kasē. Tas bijis Imšas pienākums, taču viņš to neesot izdarījis, savukārt Veipa neesot kontrolējusi sava padotā rīcību. Tādējādi Imša neesot pildījis tiesas spriedumu, savukārt Veipa - izdarījusi valsts amatpersonas bezdarbību, kas izpaudusies ar sprieduma izpildes nekontrolēšanu.

Kā ziņots, pērn pavasarī klajā nāca informācija, ka no KNAB pazuduši aptuveni 135 500 lati. Šī summa pazudusi 11 lietās, no kurām lielākā daļa jau izskatīta.

Saņemot kritiku par nepietiekamu savu padoto kontroli, lielā mērā saistībā ar šo lietu amatu zaudēja KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs. Jauns biroja vadītājs joprojām nav atrasts.