Foto: LETA
Nodomu protokolā, kuru parakstīja kultūras ministre Helēna Demakova un Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks (TB/LNNK), pausta apņemšanās sadarboties ne tikai konkursa organizēšanā, bet arī sadarboties piemiņas memoriāla finansēšanā. Pašvaldības īpašumā paliks zeme, valsts īpašumā - memoriāls, kuru uzraudzību un uzturēšanu veiks Rīgas dome.
Konkursa uzdevums ir izveidot piemiņas vietu, kas vēsta par Latvijas tautas nestajiem upuriem padomju okupācijas režīmā. Memoriāla uzdevums ir godināt upuru piemiņu, remdināt cietušo sāpes, atgādināt par tautas pretestību un brīdināt nākamās paaudzes, lai tās nepieļautu totalitārajam komunismam līdzīgu ideoloģiju atgriešanos un pārtapšanu valsts politikas ieročos, teikts konkursa nolikumā.
Piedalīties konkursā aicināti gan pašmāju, gan ārvalstu tēlnieki. Vairākus izcilākos Lietuvas, Igaunijas un citu valstu tēlniekus Kultūras ministrija iecerējusi rakstveidā uzaicināt piedalīties konkursā. Līdzās pašmāju tēlniekiem plānots uzaicināt piedalīties konkursā tādus māksliniekus kā Mindaugu Navaku (Lietuva), Sigurduru Gudmundsonu (Īslande), Jiri Ojaveru, Leonhadru Lapinu (Igaunija), Miroslavu Balku (Polija). Demakova aģentūrai LETA apgalvoja, ka atšķirībā no akustiskās koncertzāles konkursa uzaicinātajiem dalībniekiem par piedalīšanos konkursā netiks maksāts.
Piedāvājumi konkursam jāiesniedz Kultūras ministrijā līdz šā gada 16.novembrim plkst.12.
Žūrijas komisiju vadīs kultūras ministre Helēna Demakova, viņas vietnieks būs Rīgas mērs Jānis Birks, žūrijā darbosies arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis, Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītājs Andis Cinis, Rīgas pilsētas arhitektu biroja direktors Jānis Dripe, Šveices profesors Daniels Kundigs, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Edgars Treimanis, Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras vadītājs Bruno Strautiņš, mākslas zinātniece Gundega Cēbere, vēsturnieks Rihards Pētersons, Rīgas Politiski represēto biedrības priekšsēdētājs Jānis Lapiņš un Latvijas Politiski represēto apvienības valdes loceklis Jānis Lauva.
Konkursa pirmās vietas ieguvējs saņems 10 000 latu prēmiju, otrās vietas ieguvējs - 7000 latu, bet trešās vietas ieguvējs - 5000 latu. Paredzētas arī trīs veicināšanas prēmijas - katra 2000 latu apjomā.
Konkursam no valsts budžeta šogad piešķirti 100 000 latu, Strēlnieku laukuma, kurā atradīsies piemineklis, detālplānojuma izstrādei Rīgas dome piešķīrusi 60 000 latu.
Preses konferencē demonstrētie uzaicināto ārvalstu tēlnieku darbu attēli gan izraisīja vētrainus klātesošo politiski represēto protestus. Viņi atzina tos par pārāk kosmopolītiskiem un pauda viedokli, ka "latvieši vēl nav zaudējuši savu nacionālo identitāti un mums ir savas monumentālās tēlniecības tradīcijas". To dzirdot, kultūras ministre paziņoja, ka "mēs celsim pieminekli nākotnei", un izplūda asarās.
Jau ziņots, ka pērn decembrī Rīgas Politiski represēto biedrības rīkotajā pieminekļa Baigā gada upuriem ideju skiču konkursā pirmo godalgu 2500 latu apjomā par darbu ar devīzi "Brīvības altāris" ieguva tēlnieks Pauls Jaunzems.
Konkursam iesniegti 38 darbi. Tos izvērtēja žūrija, kurā darbojās Latvijas Mākslas akadēmijas profesori Bruno Strautiņš un Tālivaldis Galmiks, Mākslinieku savienības priekšsēdētājs Mārtiņš Heimrāts, mākslas zinātniece Ruta Čaupova, arhitekts Uģis Bratuškins, tēlnieks Genādijs Stepanovs, Rīgas domes Pieminekļu inspekcijas direktora vietnieks Valdis Bernhards un citi.
Laureātu apbalvošanas dienā izplatīts kultūras ministres Demakovas paziņojums, ka "konkursa Baigā gada upuru piemineklim izsludināšana vērtējama kā aizsteigšanās notikumiem priekšā". Demakovas paziņojumā arī teikts, ka "valdība 2007.gada valsts budžetā akceptējusi kultūras ministres prasītos līdzekļus 100 000 latu apjomā starptautiska konkursa rīkošanai piemiņas vietas komunisma upuriem izveidei".