Plaši piemin 14.jūnija deportācijas

Torņkalnā sola neaizmirst represijas

Vairāk nekā simts cilvēku pēcpusdienā pulcējās pie Torņkalna stacijas 1941.gada deportāciju piemiņas vietas. 14.jūnijā šeit cilvēki tika salādēti vagonus un sākās viņu piespiedu ceļš uz Sibīriju. Traģiskā notikuma 66.gada dienā savā uzrunā Kurzemes rajona politiski represēto kluba valdes priekšsēdētājs Tālivaldis Pētersons uzsvēra, ka nekad netiks aizmirsts genocīds un padomju okupācija. Arī pasākuma apmeklētāja Olita Ozoliņa sacīja, ka šis „ļaunais notikums” ir neaizmirstams. Tāpat mācītājs Kārlis Zuika uzsvēra, ka mēs nedrīkstam aizmirst to, kas ir noticis.

Jaunatnes audzināšana patriotisma garā ir atstāta novārtā, skaidroja T. Pētersons. Savukārt, Latvijas Represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais aicināja atzīt, ka paši represētie ir vainīgi, ka ir pārtrūkusi saite ar jaunatni. Tomēr portāls easyget.lv novēroja, ka pasākumā piedalījās arī daži jauni cilvēki.

Edgars Dreija, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs uzsvēra, ka “šīs biedrības vīri ir tie, kas nenobijās un uzdrošinājās stāties pretī padomju varai, lai aizstāvētu vietu zem saules.” Viņš izteica nožēlu, ka joprojām “forma ir noteicošais faktors”, pēc kura vērtē leģionārus.

Uzrunās izskanēja arī kritiski vārdi par pie varas esošajiem. ”Šodien [valdošie] kalpo nevis valstij, bet naudas makam,” izteicās G. Resnais. Viņš gan skaidroja, ka respektē valdību, kuru nav iespaidojušas svešas varas. Tāpat viņš informēja, ka attieksme pret represētajiem pēdējā laikā ir uzlabojusies. “Saeimai un valdībai ir jāmaina sava attieksme,” neapmierināts par rehabilitācijas iespēju samazināšanos represētajiem ir Viesturs Rumba, kurš uz Sibīriju tika aizvests sešu mēnešu vecumā. T. Pētersons izteica neapmierinātību ar pie varas esošo skatījumu uz pirmo Latvijas brīvvalsti un Kārli Ulmani.

Atceres pasākuma laikā tika turēti trīs karogi: karavīru biedrības, represēto un arī Latvijas karogs. Ar patriotiskām dziesmām piemiņas brīdi kuplināja jauktais koris “Līgo” diriģentes Karmenas Jakovelas vadībā.

Valsts augstākās amatpersonas noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa

Komunistiskā genocīda upuru atceres dienas pasākuma gaitā ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS), jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi un citi.

Ceremonijas laikā, notika arī svinīgā Goda sardzes maiņa, Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris atskaņoja valsts himnu.

Atskaņo kantāti “Dievs, Tava zeme deg!”

14.jūnija vakarā Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcā, piedaloties Latvijas korim “Sonore” un Vācijas kora grupai “Rachmaninov chor”, tika atskaņota Lūcijas Garūtas komponētā kantāte “Dievs, Tava zeme deg!” Pirms skaņdarba izpildīšanas latviešu valodā uzrunu teica diriģents no Vācijas Guntars Štrotmans. Noklausīties atskaņojumu bija ieradušies gandrīz 200 cilvēki.

Interesanti, ka Torņkalnā spēlējošais koris “Līgo” bija tas, kurš 1989.gadā šajā pašā baznīcā piedalījās L. Garūtas kantātes atskaņošanas 45.gadadienas svinībās. Kā pastāstīja K. Jakovela, par šī notikuma dalībniekiem tika uzaicināts arī emigrācijas koris no Vācijas “Dūdas” un par šo atskaņojumu tika informēts kantātes vārdu autors Andrejs Eglītis.