Jau tuvojoties pa Dzirnavu ielu, var redzēt meitenes smalkās vakarkleitās, aukspapēdenēs, es jau sapriecājos, tad tomēr tur būs studentītes. Kamēr berzēju rokas priekā, esmu jau klāt, bet skapim līdzīgs apsargs pasaka, ka pasākums sāksies tikai pēc stundas. Nu ne ko, nolemju apmest līkumu līdz parkam. Nogaidījis stundu jau diezgan saskābis dodos uz „Kaķīšiem”.
Iekšā nenormāla burzma, tik pabrīnīties ku’ daudz cilvēku sanācis. Smukas meičas man piesprauž FHM bļambu un dabūju arī MTV enerģijas dzērienu par brīvu iedzert, lai gan vilšanās ir, nekādas kanapē maizītes, nekāds šampis. Un te jau es atkal atskārstu - krīze. Klubs ir tik šaurs, deju plača nav, cilvēki bezjēdzīgi virzās turp atpakaļ. Nu tāda krogus sajūta. Var palasīt vecos FHM numurus, tā pat kā, sēžot pie urologa. Cik manu, tad ir arī kaut kāds krējums sanācis. Acis slīd bezjēdzīgi apkārt, ik pa brīdim apstājas pie kādām krūtīm. Te to daudz. Šovinistiski, jūs teiksiet, bet es turpināšu.
Nu beidzot uz miniskatuvītes parādās Gobziņš, vakara vadītājs. Bet pat viņam neizdodās izgaisināt to sakaltušo atmosfēru. Klasiskās frāzes, bērnudārza līmeņa rotaļa. Uz skatuves kāpj gada studentes ar plāksnīti, uz kuras kods, gluži kā desai. Var zvanīt uz nummuriņu un par viņu nobalsot. Katra nosauc vārdu, pasaka kaut kādu savu raksturojumu, no sērijas - skaista, gudra, seksīga. Es sevi izlādēju, aurojot pie skatuves tajā laikā.
Ko es sāku pamanīt, meitenes visas ir tādas parastas, nav izteiktu skaistuļu. Tā laikam ir tāda tendence - meitenes, kuras nu nav tie flagmaņi, cenšas kaut kā pazīmēties. Protams, kārtīgs grims, veiksmīga frizūra un tērps, kas viņām ir iedots uz šo brīdi un dara viņas pievilcīgas. Tiek dota komanda no Gobziņa, lai nu fotogrāfi bildē meiču. No malas izskatās tāda slavas butaforija, bet meitenes to izbauda. Daudz falliskas formas objektīvu vērsti pret viņu, skaisti.
Un tas arī ir viss? Vismaz nekas vairāk nenotika līdz es spēju būt tur. Žurnāliņam nav ne vainas, bezgala daudz visādu rakstiņu, daudzi da par neko, bet kopsummā apmierina vidējo postmoderno cilvēku - vispasaulīgu drumslu baudītāju. Ir arī savs puritānisms, jo meičas nav plikas, tā kā žurnāliņu var lasīt arī Jehovas liecinieki.
Da nu nav ko piesieties žurnālam, diezgan interesants tomēr un arī krāsains. Bet nu pasākums nekāds, pat nesanāca nekāda „glamūra” vīzija. Žēl Gobziņa, man viņš patīk.
Foto no pasākuma var aplūkot šiet.
Foto: Vilnis Izotovs
