Zatlers pirmdien, 23.februārī, sāks konsultācijas ar visām Saeimā pārstāvētajām partijām par jaunas valdības izveidošanu. Atbildot uz jautājumu, vai tiks runāts arī ar politisko organizāciju apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", prezidents uzsvēra, ka tiks runāts ar pilnīgi visām partijām.
Zatlers neatklāja, vai uzticēs valdības veidošanu Tautas partijai (TP), norādot, ka viss būs atkarīgs no sarunām ar partijām.
Prezidents joprojām pauda skeptisku attieksmi pret iespēju valdības vadīšanu uzticēt bezpartejiskam amata kandidātam. "Nav tādas partiju krīzes, lai tās nevarētu izraudzīties kandidātu," sacīja Zatlers.
Valsts vadītājs pauda cerību, ka politiskās partijas būs spējīgas sestdien un svētdien definēt savus mērķus pirmdienas sarunām pie prezidenta.
Zatlers pateicās Godmanim par paveikto darbu, un, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, atzīmēja, ka patlaban jau demisionējušajam premjeram nebija izdevies vienot koalīcijas partijas, tādējādi izpildīt viņa pirmdien uzdoto uzdevumu.
TP un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šodien paziņoja, ka aicina premjeru atkāpties no amata. Kā žurnālistiem paziņoja TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš, šajā situācijā nepieciešama valdība, kas pārstāv plašāku Saeimas un tautas atbalstu.
Sarunas par jaunas valdības veidošanu notikšot ar visām Saeimas partijām, izņemot ar politisko organizāciju apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". "Šādas sarunas vedīs visu partiju vadītāji, lai panāktu rezultātu, ka tiek izveidota plaša koalīcija, tādējādi Saeimā nodrošinot vairāk nekā 51 balsi," piebilda Segliņš.
TP pārstāvji, šodien tiekoties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, jau nosaukuši savu premjera amata kandidātu, pret kuru, pēc TP līdera Segliņa vārdiem, prezidenta attieksme esot bijusi "ļoti lietišķa". Noprotams, ka minētais kandidāts varētu būt ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) vai pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP).
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis apgalvoja, ka pagaidām vēl neesot konkrēta plāna par jauna koalīcijas kodola veidošanu un to visu izšķiršot sarunas. ZZS premjera amata kandidāts joprojām esot smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs, taču partija viņa kandidatūru pagaidām nevirzīs.
Savukārt partija "Jaunais laiks" (JL) par piemērotāko premjera amata kandidāti uzskata valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu. Kad sāksies sarunas par jaunas valdības veidošanu, JL oficiāli lūgs Zatleru aicināt Sudrabu izveidot valdību, kā arī vērsīsies pie valsts kontrolieres ar lūgumu piekrist uzņemties Ministru kabineta vadīšanu.
Cita opozīcijas partija - apvienība "Saskaņas centrs" (SC) - piekristu iet valdībā bezpartejiska premjerministra vadībā. Kā aģentūrai LETA sacīja SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, SC piekristu pievienoties valdībai bezpartejiska premjerministra vadībā, sacīja Urbanovičs, lai gan SC virzītais premjerministra kandidāts ir frakcijas priekšsēdētājs. Apvienībai būtu arī citas iespējamās valdības vadītāja kandidatūras.
Kā ziņots, Godmaņa vadītā valdība tika apstiprināta 2007.gada 20.decembrī. Šajā laikā valdība strādāja saspringtā režīmā un tai bija jāpieņem daudz nopietnu, kā arī plašas diskusijas raisošu lēmumu, piemēram, bija būtiski jāsamazina valsts izdevumi un jāpiesaista starptautiskais aizdevums. Tāpat jāīsteno administratīvi teritoriālā reforma.
Pērn Godmaņa vadībā pat tika sasniegts pārliecinošs Ministru kabineta sēžu rīkošanas rekords.
Godmaņa valdību veidoja četri politiskie spēki - Tautas partija (TP), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), LPP/LC un apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Šīs partijas veidoja arī iepriekšējo, Aigara Kalvīša (TP) vadīto, valdību.
Godmaņa valdība bija 33.Ministru kabinets neatkarīgas Latvijas Republikas laikā. Līdz 1940.gadam kopumā bijušas 19 valdības, astoņas no tām vadījis Kārlis Ulmanis. Laikā no 1990.gada Latvijā bijušas 13 valdības, no kurām trīs vadīja Andris Šķēle (TP).
Līdz šim visilgāk izpildvaras vadītāja amatā izdevies nostrādāt Godmanim - no 1990.gada 7.maija līdz 1993.gada 3.augustam. 1991.gada augustā, pēc puča, tika reorganizēta toreizējā Ministru Padome, izveidojot Ministru kabinetu.
Otrs ilglaicīgākais valdības vadītājs bijis Kalvītis, kurš savu amatu saglabāja arī pēc Saeimas vēlēšanām. Valdības vadītāja postenī viņš bija vairāk nekā 1000 dienas. Kalvītis valdību vadīja kopš 2004.gada 2.decembra.
Visīsāko laiku pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nostrādāja Šķēles otrreiz veidotā valdība - no 1997.gada 13.februāra līdz 6.augustam.