Viņa atgādina, ka preču, pakalpojumu un finanšu plūsma visā pasaulē ir gandrīz apstājusies. Pirms pirkuma izdarīšanas tiek rūpīgi rēķināts ne tika katrs dolārs un lats, bet arī katrs cents un santīms. Tāpēc uz vēlāku laiku tiek atlikta jauna mūzikas centra un sezonas aktuālās krāsas kleitas pirkums. Bez tā var iztikt, savukārt bez pārtikas nevar.
Latvijas apmēram 1,5 miljardus latu lielais pārtikas tirgus arī pašreizējos ekonomiskajos apstākļos sašaurināsies tikai nedaudz, jo pārtikas patēriņu nav iespējams atlikt uz potenciāli lielākas patērētāju pirktspējas periodiem. Palēninoties eksporta tirgiem, vietējā pārtikas tirgus ietilpības saglabāšana esošajā apmērā var palīdzēt vietējo lauksaimnieku un pārtikas pārstrādātāju uzņēmējdarbības turpināšanai.
"Var mēģināt audzēt lokus uz palodzes un braukt pie radiem pēc kartupeļiem un kāpostiem. Bet uz veikalu pēc pārtikas vienalga būs jāiet. Būs jāpērk. Tātad vairāk nekā vienu miljardu latu mēs maksāsim par pārtiku. Un šeit ir svarīgi katram Latvijas iedzīvotājam apzināties, ka, pērkot vietējo pārtiku, mēs atbalstam savu ekonomiku. Šī nauda paliek Latvijā. No tās var maksāt pensijas, māmiņu algas u.c. Katrs lats, ko samaksājam par importa pārtiku, pazūd no valsts. Šos pazudušos latus tad Latvijas valdība ir spiesta aizņemties, šoreiz par to jau maksājot procentus," skaidro ekonomiste.
Viņa akcentē, ka šajā brīdī būtu nepieciešama spēcīga reklāmas un sabiedrisko attiecību kampaņa, kura aicinātu un skaidrotu iedzīvotājiem, kāpēc jāpērk vietējā pārtika.
"Ja apmēram trešdaļa no 1,5 miljardiem ir importa pārtika, tad tie ir 500 miljoni. Katrs procents, ko atkarojam no importa, ir vairāki desmiti miljoni. Un šie desmiti un simti miljonu latu ir ļoti nepieciešami mūsu pašu zemniekiem, pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kokapstrādei, medicīnai u.c.," norāda Gulbe.