Āgenskalna līča krastu veido Ķīpsalas dienvidu daļa, Raņķa dambis un Klīversalas ziemeļu daļa.
Lai gan pats līcis izveidojās 19.gs. pirmajā pusē, tomēr notikumi, kas to ietekmēja, jāmeklē vismaz gadsimtu ātrāk. Liela nozīme Daugavas kreisā krasta attīstībā bija 18.gs. sākumā pastāvošajam peldošajam tiltam pār Daugavu. Plosta tilta gals atdūrās salās, tādēļ tās bija nepieciešams aizsargāt pret izskalošanu un savienot ar krastu. 1764. gadā G. Veismans sāka hidrotehniskās būves celtniecību, divi dambji tika izveidoti arī Daugavas kreisajā krastā. Pirmais dambis bija Daugavas gultnes sašaurināšanai un salu aizsardzībai pret plūdiem un savienoja vienā virknē sešas salas: Bieķēnsalu, Mūkusalu, Lielo Klīversalu, Burkānu salu, Mazo Klīversalu un Ķīpsalu. Dažādos laikos un dažādos dokumentos šo būvi sauca dažādi - par Podraga, Spilves vai Ķīpsalas dambi. Viens no tā posmiem ir arī mūsdienu Balasta dambis, kas šo nosaukumu ieguva vēlāk. Otrs dambis bija perpendikulārs, kas arī tiek saukts dažādi: par Āgenskalna, Augsto vai Tortlera dambi.
1785. vai 1786.gada palos ledus pārrāva salas savienojošo dambi starp Lielo Klīversalu un Burkānu salu. Tieši ar šo notikumu saistās Āgenskalna līča veidošanās, jo šis dambja posms vairs nav atjaunots. 1807. un 1814.gada palos paplašinājās bojājums jeb pārrāvums arī kreisā krasta garendambī, aiz kura šajā vietā bija ūdens. Bojājuma apzīmējums drīz kļuva par vietvārdu. Ar vārdu Pārrāvums drīz apzīmēja gan pārtraukumu dambī, gan līci aiz tā. Līcis bija savienots ar Daugavu gan tieši, gan netieši - caur Zundu.
20.gs. sākumā Pārrāvumu aizvien biežāk sauca par Āgenskalna līci. Rīga bija ieguvusi jaunu līci, kura krastos izauga Āgenskalna rūpniecības centrs un notika intensīva ūdens satiksme. Lai gan rūpniecības uzņēmumi šeit vairs nav, tomēr daudzi no Rīgas kuģiem un kuģīšiem rod sev mājvietu līcī.
Foto: Kaspars Grandāns
www.citariga.lv
