1814. gadā tika likts pamatakmens jaunas baznīcas celtniecībai, kas bija jau ceturtā baznīca šajā vietā, pirmās trīs baznīcas laika gaitā bija gājušās bojā.
Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīcas projektu izstrādāja G. Šulcs. Baznīcas celtniecība tika pabeigta 1818. gadā un tā bija sava laika lielākais pareizticīgo koka dievnams Rīgā, kas celts kā guļbūve. Baznīcai ir simetrisks plānojums. Tā ietver sevī divas baznīcas – Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīcu centrālajā daļā un Sv. Nikolaja baznīcu, kas piebūvēta centrālajai baznīcai kā priekšbaznīca. Abas baznīcas ir atdalītas ar sienu un stiklotām durvīm. Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīca sākotnēji bija celta kā vasaras baznīca - tajā nebija apkures un tā darbojās tikai vasarā, bet Sv. Nikolaja baznīca jau sākotnēji darbojās cauru gadu.
1839. gadā ap baznīcu uzcēla koka žogu, ko 1886. gadā nomainīja metāla žogs ar akmens stabiem, kas ir saglabājies līdz mūsdienām.
Baznīca līdz mūsdienām ir saglabājusies nepārbūvēta. Baznīcai ir trīspakāpju zvanu tornis ar barokālu smaili un krustu, centrālais kupols, kuru ietver četri mazāki sīpolveida kupoliņi ar krustiem. Kupolam četrās pusēs izvietoti nelieli kvadrātveida tornīši. Baznīcas fasādes ir rotātas ar klasicisma elementiem. Baznīcai ir astoņstūrains zvanu tornis.
Foto:Kaspars Grandāns