Jāņu ielīgošana Bastejkalnā

Latvieši pamanījušies svētkus pagarināt ne uz senču ierastajām trim dienām vien, bet veselas nedēļas garumā, sākot svinēt jau varen laicīgi. Bet labi vien ir. Ja vien īsto noskaņu izdodas noķert uz līdz svētkiem vaļā nepalaist.

Pirmslietus laiks, bet ne karstais, sutīgais un veldzi sološais, tik vien pelēks, drēgns un nemīlīgs. Pirmais, ko pamanu kanālmalā ir veca sieviete ratiņkrēslā, kas uz akordeona spēlē latgaliešu tautasdziesmu, lejāk – Bastejkalna pakājē uzslieta miniatūra estrādīte – platformiņa. Vējš nikni plivina ap to saliktās meijas.

Jāņu ielīgošanas sākumam šepat lejā noslēdzoties, sācies gājiens augšup, lai kalna galā iedegtu jāņuguni.

Pusceļā kalnup uz soliņa sasēdušas kundzes Nīcas sarkanoranžajos košajos brunčos un, spītējot laikam, siltās villainēs satinušās, skandē vienu dziesmu pēc otras.

Kalna virsotne pārpildīta. Pie abām ieejām ozolu vijām apvīti vārti ar jumīti galā. Meklējot vietu nākas vien rāpties uz mūra apmales.

Taisnību sakot, parasto skatītāju, pateicoties vēsajam laikam, vietas trūkumam un vēl sazin kādiem apstākļiem, gauži maz. Lielākoties pulcējušies paši folkloras kopu dalībnieki no dažādām Latvijas malām, kas ar savam novadam raksturīgajām dziesmām iepazīstina pārējos. Vēl manāmi garām gājušie un nejauši ieklīdušie tūristi, kam šādas vietējo aborigēnu neskaidrā nolūkā veiktās aktivitātes ir gards kumosiņš, zib fotoaparāti, kāds varen iejuties puisis, kas latviešu tautas melodijām piemēro internacionālus deju ritmus, tiek aplaimots ar iepēju uz brīdi pielaikot arī ozolzaru vainagu. Viņa laimei liekas nebūs gala.

Tiek aizdedzināta pūdele un biedējoši tuvojas koku lapotnei. Tomēr nē, ar ugunsdošību te viss kā nākas. Tad dziesmas un danči, kur labprāt dalību ņem mazie bērni, domājams gana nosaluši. Pieaugušie sildās citādi, nomanu, ka apkārt zīmīgi klejo zaļgana krūka.

Pēc ziedojuma ugunij likumsakarīgi seko ziedojums ūdenim. Vainagos ieliktas svecītes tiek ielaistas pilsētas kanālā. Vērojot no pretējā krasta paveras mazliet sirreāla aina – kalna garumā gar kanālu izvietojušās folkloras kopas velk katra savu dziesmu, kas veltīta šim sakrālajam aktam, tikmēr ūdenī starp laivām un katamarāniem, kas pietauvoti tieši pie Bastejkalna, daļēji traucējot pasākuma norisei, cita pēc citas iemirgojas svecītes. Izklaides, folkloras un maģisku noskaņu mistrojums. Tomēr var uzskatīt, ka daži procenti Jāņu kontā nu jau ieskaitīti.