No lielā laukakmens nozagts bareljefs, kas attēloja sešu raudošu ebreju sejas. To pirms 18 gadiem bronzā veidojusi tēlniece Leja Novožeņeca, un visticamākā versija, ko izmeklē policija, ka pie vainas ir krāsaino metālu zagļi.
"Pašlaik mums nav aizdomu un pierādījumu, ka tas ir saistīts ar drīzo [Žaņa] Lipkes pieminekļa atklāšanu. Tā varētu būt arī sakritība, bet ļoti nepatīkama," Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes vadītāja Arkādija Suharenko teikto "Neatkarīgajai" nodeva kopienas izpilddirektore Gita Umanovska.
Līdzīgas aizdomas ir arī Ž.Lipkes vedeklai, dēla Zigfrīda atraitnei Ārijai Lipkei, kura vēl pagājušajā otrdienā pie pieminekļa sastādījusi puķes, bet sestdien saņēmusi zvanu no policijas, kas apgaitas laikā Meža kapos konstatējusi notikušo.
Ā.Lipke stāsta, ka pirms vairākiem gadiem šādi no pieminekļa pazudis uzraksts ar Ž.Lipkes sievas Johannas vārdu un gadskaitļiem. Šis postījums bijis mazāk redzams, jo uzraksts bijis sīkāks un pašā kapakmens apakšā.
Notraušot asaras, Ž.Lipkes radiniece, kura nu dzīvo Ķīpsalas mājā, kas holokausta laikā bijusi glābiņš vairākiem desmitiem ebreju, stāsta, ka pie vīratēva pieminekļa allaž esot arī svešinieku likti ziedi - viņa kapavietu apmeklējot daudzi Latvijas un no ārvalstīm iebraukuši ebreju kopienas pārstāvji.
Kapakmens reiz izgatavots par ebreju kopienas ziedojumiem. Tā raudzīšoties, vai Rīgas pašvaldība un valsts neuzskatīs par savu pienākumu apmaksāt tā atjaunošanu, jo Ā.Lipke teic, ka tādas naudas viņai nav. Ja citas iespējas nebūs, ebreju kopiena ir gatava to apmaksāt, laikrakstam apstiprinājusi Umanovska.
Kopienas vārdā viņa uzteic policijas darbu, kas notikušo atklājusi nevis pēc mēneša, bet gandrīz uzreiz. "Mēs saprotam, ka pie katra pieminekļa sargu nenoliksi, tomēr ir tādas Latvijai nozīmīgas kapavietas, kuras vajadzētu vismaz pieskatīt," norādīja Umanovska.
Kā ziņots, Otrā pasaules kara laikā nacistiskās okupācijas apstākļos Ž.Lipke izglāba 55 ebreju dzīvības.