Daugavmalas tirgus atradās starp pilsētas vārtiem un Daugavu, blakus ostai, laika posmā no 1571.-1930. gadam, kad to slēdza pēc Rīgas Centrāltirgus atklāšanas 1930. gadā. Bijušā Daugavmalas tirgus vietā ierīkoja apstādījumus.
Daugavmalas tirgus bija galvenokārt pārtikas preču tirgus, ne velti tā otrs nosaukums bija Virtuves tirgus, kas pastāvēja primitīvā veidā. Tur pārdeva siļķes un svaigas zivis, dažādus dārzeņus un augļus, piena produktus.
18.gs. Daugavmalas tirgus vienmēr bija pilns ar zemnieku vezumiem, no kuriem pārdeva dažādas pārtikas preces. Visa Daugavas mala gar Vecrīgu bija kā nosēta ar dažādām būdām un būdiņām, kurās notika aktīva tirdzniecība. Tirgū ne tikai pirka un pārdeva preces, bet arī varēja nogaršot piedāvāto produkciju. Vārdu sakot, tirgus bija vieta, kur nepārtraukti kūsāja dzīvība. Tomēr tirgū valdīja arī antisanitāri apstākļi, un regulāri bija kāds tirdzniecības aizliegums, tomēr reti, kad tos ievēroja.
Tomēr pats ievērojamākais notikums, kas notika Daugavmalas tirgū 18.gs. bija Zāļu diena, īpaši nozīmīga tā bija 18.gs. beigās. 19.gs. Zāļu dienā Daugavmalas tirgū jau kļuva par maz vietas, tāpēc šajā dienā tirgus notika arī Doma laukumā un ap Doma baznīcu.
Daugavmalas tirgu labiekārtoja tikai pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas 1857.-1863. gadā, kad tika uzceltas vaļēju būdu un nojumju rindas un iekārtotas divas akas. 19. gs. beigās mazos koka kioskos bija iespējams iegādāties arī rūpniecības preces.
19. gs. attīstoties Rīgas priekšpilsētām radās nepieciešamība ierīkot pārtikas tirgus arī tajās. 1928. gadā Rīgā jau bija 13 tirgi, bet lielākais bija tieši Daugavmalas tirgus.
Foto avots: www.centraltirgus.lv