Sarunas starp jauniešiem un domes pārstāvjiem vadīja Māris Olte. Skolēni izteica lūgumu ļaut sēdēt Vērmanes dārza zālienā, jo tajā ir ieinteresēti tie, kuri dzīvo vai strādā centrā, piemēram, birojos. A. Kalnkaziņš, lai gan atzina, ka zālienam cilvēku sēdēšana nevar kaitēt, tomēr skaidroja, ka ārvalstu pilsētās arī ir atsevišķi parki, kur zālienā sēdēt nedrīkst.
RD Sabiedrisko attiecību nodaļa vadītāja Sandra Grīnberga domes viedokli pamatoja ar sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2006.gada jūnijā veikto aptauju. Tajā pret aizlieguma sēdēt zālienā atcelšanu iestājas 50% respondentu, bet atbalstu aizlieguma atcelšanai izteica 36,8% aptaujāto. Īpaši pret sēdēšanu zālājā esot bijuši cilvēki, kas vecāki par 55 gadiem.
Tieši šīs viedokļu dažādības dēļ dažādās iedzīvotāju vecuma grupās RD esot pieņēmusi „Zālamana lēmumu”, atļaujot cilvēkiem sēdēt apkārt centram esošo parku zālienā, piemēram, Ziedoņdārzā un Uzvaras parkā, skaidroja. S. Grīnberga.
RD ierēdņi izteicās, ka lielākā problēma ir atkritumu nesavākšana pēc sēdēšanas zaļajā teritorijā. RSD pārstāvis Ēriks Kibermanis kā risinājumu ieteica audzinošā darba veikšanu. Tomēr Vides departamenta pārstāve bija skeptiska: „Ir taču mēģināts – bija cūkmens!” tomēr meži joprojām ir ļoti piedrazoti. „Ja blakus sēdēs tie, kuri mēslo, mēs viņiem aizrādīsim,” savu nosatāju skaidro RSD prezidente Madara Šmite. „Mēs 1 % no visām zaļajām teritorijām esam atvēlējuši tiem, kuri to bauda ar acīm,” piebilda A. Kalnkaziņš. Viņš gan atzina, ka no visiem Rīgas parkiem tas ir „krietnāks procents” teritorijas. Pašvaldības pārstāvji, kā svarīgu minēja iedzīvotājiem iespēju atpūsties uz soliņiem.
A. Kalnkaziņš piedāvāja „kompromisu”, sakot, ka RD atļaus sēdēt Vērmanes parka zālienā, ja jaunieši katru nedēļu sakops parka teritoriju. RSD pārstāvju pusē tad izskanēja ironiskas piezīmes par mēģinājumu izmantot „lēto darba spēku”.
Diskusijas „sausais atlikums” bija RD solījums pusotra mēneša laikā pasūtīt jaunu SKDS aptauju par iedzīvotāju attieksmi pret sēdēšanu zālienā. A. Kalnkaziņš ir gatavs turpināt runāt ar jauniešiem, tomēr tikai pēc pretējās puses uzaicinājuma.
M. Šmite gan uzskata, ka jau pirms dialoga ar pašvaldības pārstāvjiem, negatīvais lēmums bija pieņemts. RSD domāšot, ko darīt tālāk.
