Vīķe-Freiberga pauda prieku redzēt karavīrus sveikus un veselus atgriežamies dzimtenē.
Prezidente pateicās visiem karavīriem, kas šo nepilnu četru gadu laikā pabijuši Irākā un, ar savu dzīvību riskējot, piedalījušies kopējās drošības uzturēšanā. "Jūs bijāt lieliski šajā misijā un esat tikuši novērtēti ar visaugstāko atzinību," sacīja valsts augstākā amatpersona.
Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka Irāka ir atbrīvota no asiņaina diktatora, bet tā vēl joprojām nav atbrīvota no terorisma. "Tās ir kaites, ko nevar apturēt tikai ar militārām metodēm. Ar to jācīnās visai sabiedrībai," uzsvēra prezidente.
Savas uzrunas noslēgumā Vīķe-Freiberga karavīriem novelēja pelnītu atpūtu un turpināt karjeru bruņotajos spēkos vai arī izmēģināt citas dzīves jomas, izmantojot dienestā gūto pieredzi.
Karavīrus lidostā sagaidīja arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisijas vadītājs Juris Dalbiņš (TP) un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Juris Maklakovs.
Kā ziņots, Irākā kādu laiku paliks vēl četri Latvijas virsnieki, kas risinās jautājumus par kontingenta materiāltehnisko līdzekļu transportēšanu mājup. Jūnija beigās uz Irāku dosies vairs tikai trīs karavīri, kuri nomainīs četrus štāba virsniekus Bagdādē un Divānijā. Turpmākā Latvijas karavīru dalība - skaits, uzdevumi, pakļautība - operācijā Irākā vēl tiek apspriesta, tomēr pagaidām nav plānots, ka Latvijas karavīri nepiedalīsies operācijā Irākā.
Pirmie Latvijas karavīri uz Irāku devās 2003.gada maijā un visus šos gadus dienesta pienākumus pildīja Polijas vadītajā daudznacionālajā Centrālajā un Dienvidu divīzijā (MND CS).
Saeima 2003.gada 20.martā pieņēma lēmumu par NBS vienību nosūtīšanu uz starptautisko miera nodrošināšanas operāciju Irākas atjaunošanai un demokrātijas veicināšanai starptautiskās koalīcijas bruņoto spēku militārās vadības pārziņā. Tā paša gada 5.augustā uz Irāku devās 105 Latvijas karavīri.
Gadu gaitā karavīru skaits šajā operācijā ir mainījies un šogad bija 125 karavīri.
Katru gadu, kad Saeimā skatīts jautājums par misijas pagarināšanu, sabiedrībā plaši diskutēts, kāpēc Latvijai būtu jāpiedalās šādā operācijā. Aizsardzības ministrijas, bruņoto spēku un deputātu vairākuma viedoklis bijis vienots - Latvijai jābūt klāt un jāpalīdz koalīcijas spēkiem miera uzturēšanā Irākā, jo tas ir Latvijas ieguldījums starptautiskajā drošībā un garantē partneru palīdzību Latvijai, ja tāda būs nepieciešama.
Četru gadu laikā Latvija nemiera postītajā Irākā zaudējusi trīs karavīrus. 2004.gada 8.jūnijā sprādzienā Vāsitas provincē netālu no Suvārijas nogalināti seši koalīcijas spēku karavīri, starp kuriem bija arī Latvijas nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālists virsleitnants Olafs Baumanis, bet 2006.gada 27.decembrī nemiernieku uzstādīta spridzekļa eksplozijā netālu no Divānijas bojā gāja divi karavīri - dižkareivji Gints Bleija un Vitālijs Vasiļjevs.
Dažāda smaguma ievainojumus un traumas Irākā guvuši vēl vairāki Latvijas karavīri.
Militārā dienesta likums paredz bojā gājušo karavīru mantiniekiem izmaksāt kompensāciju 50 000 latu apjomā, kā arī tiek segti izdevumi par ārstnieciskās rehabilitācijas kursu bojā gājušā karavīra ģimenes locekļiem - laulātajam, bērniem un vecākiem.
Ārstnieciskā rehabilitācija pēc dalības starptautiskajā operācijā patlaban tiek piedāvāta Irākā un Afganistānā dienējušajiem karavīriem. 2006.gadā šo piedāvājumu izmantoja aptuveni 150 karavīru.
