Pasākums pie Brīvības pieminekļa beidzies bez nopietniem starpgadījumiem

Gan pasākuma dalībnieki, gan protestētāji pamazām izklīst, arī policijas darbinieku pie pieminekļa kļūst arvien mazāk.

Kā ziņots, policija informē, ka par huligānismu pie Brīvības pieminekļa aizturēta viena persona, savukārt Eiropas Parlamenta (EP) deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka (PCTVL) žurnālistus informēja, ka policija ir aizturējusi un nogādājusi Rīgas policijas Centra iecirknī, kas atrodas Matīsa ielā, Latvijas Antifašistiskās komitejas priekšsēdētāju Eduardu Gončarovu, komitejas līdzpriekšsēdētāju Josifu Korenu un Rīgas domes deputātu Viktoru Dergunovu. Ždanoka šo aizturēšanu uzskata par nepamatotu un jau pieprasījusi policijai sniegt paskaidrojumus.

LETA jau ziņoja, ka pāris simti cilvēku šodien bija atnākuši pie Brīvības pieminekļa, lai godinātu latviešu leģionārus, novēroja aģentūra LETA.

Sākotnēji pie pieminekļa devās vairāki desmiti pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēku, kas nolika ziedus pie pieminekļa. Savukārt jaunieši bija izveidojuši Latvijas karogu aleju.

Šiem cilvēkiem sekoja vēl aptuveni 100 cilvēku gājiens.

Gājienam tuvojoties piemineklim, viņus ar svilpieniem un protesta saucieniem sagaidīja cilvēki, kas sevi dēvē par antifašistiem. Cilvēki arestantu svītrotajās cepurītēs izkliedza saukļus "Hitler, kaputt!".

Savukārt ļaudis, kas nolika ziedus pie pieminekļa, dziedāja patriotiskas dziesmas.

Kā ziņots, lai novērstu iespējamās nekārtības, Vecrīgā un pie Brīvības pieminekļa pulcējas ievērojami policijas spēki, Brīvības pieminekļa laukumu ierobežo aptuveni pusotru metru augstas dzeltenas dzelzs barjeras, tomēr iedzīvotāji, kuri vēlas nolikt ziedus, pie pieminekļa var piekļūt.

Vecrīgā dežūrē arī ātrās medicīniskās palīdzības un ugunsdzēsēju automašīnas.

Kā ziņots, šodien Rīgā un citviet Latvijā plānots pieminēt latviešu leģionārus.

Leģionāru piemiņas dienu 16.martā sāka atzīmēt "Daugavas Vanagu" organizācija 1952.gadā. Tieši šī diena tika izvēlēta, jo 1944.gadā tajā sākās kauja Veļikajas upes austrumu krastā par augstieni "93,4". Šī bija pirmā kauja, kad abas latviešu leģiona divīzijas - 15. un 19. - cīnījās kopā, turklāt vienīgo reizi visa kara laikā - latviešu vadībā.

1998.gada vasarā Saeima 16.martu noteica par Latviešu karavīru atceres dienu, taču pēc divus gadus ilgušām asām diskusijām deputāti to atzina par kļūdu, un 2000.gadā 16.marts tika svītrots no oficiālo atceres dienu saraksta.