Dižkareivja Jura Šteinberga mamma Aina stāsta, ka jūtoties laimīga. „Ļoti laba sajūta,” par brālēna Gunta Grišuļa atgriešanos, savukārt, izteicās Artūrs Sarkanis. Viņš atzīst, ka pārējie radinieki misijas laikā ir bijuši stresa pārņemti. Jāpiebilst, ka pēdējā Irākas misija visiem karavīriem ilga piecarpus mēnešus.
„Nenormāli gribējās atpakaļ,” savas emocijas pauž dižkareivis Justinas Abjaļķis. Viņš Ādažu militārajā bāzē gaida savu ģimeni, kurai gan pieteicis ierasties vēlāk. Iemesls ir pusotru mēnesi vecais dēls, kurš nespētu izturēt stundām ilgo gaidīšanu, kamēr tiek pārbaudītas viņa tēva atvestās mantas.
„[Radiniekiem ir] riktīgs prieks, atvieglojums un miers,” tuvinieku emocijas raksturo Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) virskapelāns Elmārs Pļaviņš. Viņš piekrītot NBS komandiera Jura Maklakova teiktajam, ka šī bijusi īpaša misija arī tuviniekiem. NBS Apvienotā štāba Psihologu dienesta priekšnieks Vilnis Čerņavskis kā ļoti patīkamu vērtē kareivju satikšanos ar radiniekiem, jo viņiem ir pietrūkušas šīs cilvēciskās attiecības ar tuvākajiem.
Ādažu militārajā bāzē vairāki radinieki savus Irākā dienošos tuviniekus sagaidīja ar puķēm rokās. Tāpat daži tuvinieki izmantoja iespēju paturēt rokās automātu, kamēr tas vēl nebija noglabāts drošā vietā.
„Iemācījos skatīties ziņas un interesēties par politiku, kas agrāk nemaz tā nesaistīja,” par laiku, kas pavadīts dēlam atrodoties Irākā, stāsta A. Šteinberga. Viņa atzina, ka negribētu, lai viņas dēls dodas uz Afganistānu, piebilzdama: „Nevaru runāt viņa vārdā.” Savukārt, J. Abjaļķis pieļāva iespēju dienēt Afganistānā tikai pēc dažiem gadiem.
Smaga misija, kura var atstāt sekas
„Šī misija bija viena no smagākajām praktiskajā un līdz ar to arī emocionālajā ziņā,” atzīst E. Pļaviņš. Viņš gan atzīst subjektīvismu savos spriedumos, tomēr akcentē, ka Latvijas kareivju bāze kopumā misijas laikā ir apšaudīta vairāk nekā 40 reizes.
Psihologs V. Čerņavskis pieļauj iespēju, ka kareivjiem tuvāko nedēļu vai mēneša laikā var parādīties negatīvas sekas. Irākā viņiem nācās dzīvot nemitīgās apšaudēs un stresā. Tāpēc adaptējoties vietējā vidē, kareivjiem var izpausties trauksme, agresija, depresija un bezmiegs. Tāpēc viņa vadītā psihologu grupa kopā trīs cilvēku sastāvā divas dienas informēja kareivjus, kamēr viņi atradās Kuveitā. Šajā laikā misijas dalībnieki uzzināja ar kādām iespējamajām problēmām var saskarties un kā tās risināt. Kā paskaidroja V. Čerņavskis, tiem karavīriem, kuri to vēlēsies, psiholoģisko palīdzību atmaksās valsts.
