Plānots, ka nākamgad līdz 80 latiem palielās ar nodokļiem neapliekamo minimumu, savukārt nodokļu atvieglojumus palielinās līdz 56 latiem.
Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) sēdē norādīja, ka šāda minimālās darba algas paaugstināšana papildus no valsts budžeta prasīs 78 miljonus latu.
Šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) norādīja, ka galvenais mērķis, paaugstinot minimālo algu, ir izskaust tā sauktās aplokšņu algas un legalizēt iedzīvotāju saņemtos ienākumus.
Lai arī lielāka darba samaksa ietekmē inflāciju, daudz būtiskāk esot cīnīties pret ēnu ekonomiku, uzsvēra Ministru prezidents. "Uzņēmēji būs spiesti legalizēt darba samaksas apjomu," skaidroja premjers.
Pēc Kalvīša teiktā, šāds minimālās algas paaugstinājums ļaus Latvijai izkļūt no "astes gala" Eiropas Savienībā (ES), kur patlaban Latvijai ir trešā zemākā minimālā darba alga mēnesī. Mūsu valsts starp ES dalībvalstīm apsteidz tikai Rumāniju un Bulgāriju.
Pēc "Eurostat" datiem, Latvijā šī gada janvārī minimālā darba alga mēnesī bija 172 eiro (120 lati). Rumānijā minimālā darba alga mēnesī bija 114 eiro (80 lati), bet Bulgārijā viszemākā - 92 eiro (65 lati).
Visaugstākā minimālā darba alga starp ES dalībvalstīm ir Luksemburgā - 1570 eiro (1103 lati).
Lietuvā ir ceturtā zemākā minimālā mēnešalga starp ES dalībvalstīm - 174 eiro (122 lati). Igaunijā minimālā mēnešalga ir 230 eiro (162 lati).
Jau ziņots, ka ar priekšlikumu 2008.gadā paaugstināt minimālo darba algu līdz 160 latiem nāca klajā Labklājības ministrija (LM).
LM rosina paaugstināt minimālo algu no 120 līdz 160 latiem pēc valdības apstiprinātās koncepcijas, kas paredz 2008.gadā minimālo algu noteikt 48% no prognozētās vidējās bruto darba samaksas 2007.gadā.
Paaugstinot minimālo algu, palielināsies ieņēmumi valsts budžetā, jo samazināsies aploksnēs izmaksātās algas daļa, par kuru netiek maksāti nodokļi. Paaugstināta minimālā alga lielākoties uzlabos dzīves līmeni galvenokārt cilvēkiem ar maziem ienākumiem.
LM uzskata, ka minimālās algas paaugstināšana būtiski neietekmē inflācijas pieaugumu. 2005.gadā, kad minimālā darba alga netika paaugstināta, inflācija sasniedza 6,7%, kas līdzinās inflācijas rādītājiem gados, kad minimālā alga tika paaugstināta. Tas liecina, ka patēriņa cenas valstī straujāk tiek pielīdzinātas ES līmenim, bet minimālā atalgojuma pieaugums ir mazs.
Nepaaugstinot minimālo algu, palielināsies darbaspēka emigrācijas draudi, uzskata LM. Uzņēmēji cietīs zaudējumus, negūs iespējamo peļņu darbaspēka trūkuma dēļ, viņiem nāksies tērēt papildu līdzekļus, lai atrastu jaunus darbiniekus.
Minimālās algas paaugstināšana, salīdzinot ar neapliekamo minimumu, ir izdevīgāka tieši maznodrošinātajiem. Piemēram, paaugstinot neapliekamo minimumu no 50 līdz 90 latiem, neto pieaugums ir desmit lati. Paaugstinot minimālo algu no 120 līdz 160 latiem, neto pieaugums ir 27,30 lati.
2006.gadā veiktajā aptaujā aptuveni 90% darba devēju uzskatīja, ka minimālā darba alga jāpaaugstina līdz vidēji 160 latiem.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2006.gadā minimālo algu saņēma 66 200 cilvēki jeb 8,9% no strādājošo kopskaita. Turklāt privātajā sektorā strādāja 88,7% minimālās algas saņēmēju, kamēr sabiedriskajā sektorā - tikai 11,3%.
