Jau pēc desmit dienām neviens Latvijas pārtikas ražotājs, visticamāk, uz produktu iepakojuma nevarēs norādīt, ka šis produkts nāk par labu veselībai, pat ja tas būs zinātniski pierādīts.
Kā raksta Db, Eiropas Savienībā (ES), sākot ar 1.jūliju, vairs nevarēs uz produkcijas iepakojuma norādīt, kādus papildu labumus veselībai tie nesīs, ja vien tas nebūs zinātniski apstiprināts. Taču ne jau šo prasību dēļ 1.jūlijs apdraud Latvijas ražotājus. Vienkārši ierēdņu neizdarības dēļ Latvijā šī regula nestāsies spēkā, jo nav pat skaidrs, kura institūcija par tās ieviešanu un kontroli atbildēs.
Tas nozīmē, ka uz Latvijā ražotiem produktiem, piemēram, "Lakto", nebūs atzīmes par tā labo ietekmi. Patērētājs nesaņems informāciju, uzņēmums - nedrīkstēs sniegt.
Kā apgalvo Sedmale, vairāk nekā divus gadus LPUF, izmēģinot visas iespējas un līdz pēdējam mirklim cerot uz valsts godaprātu, tā arī nav spējusi aizklauvēties līdz ierēdņu sirdīm. Valsts nevēlas aizsargāt ne patērētāju, ne uzņēmumu intereses.
Latvijas uzņēmumi ir daudz pūļu veltījuši, lai sadarbībā ar zinātniekiem izstrādātu funkcionālos produktus. Tā ir produktu grupa, kas gūst arvien lielāku atsaucību. Šādus produktus var atpazīt pēc uzrakstiem uz iepakojuma - "veselīgs", "bagāts ar šķiedrvielām" utt.
Ja līdz šim nereti viens otrs "grēkoja", aplipinot preci ar dažādiem uzrakstiem, tad patlaban ES ir sakārtojusi tirgu un sāksies stingra regulācija. Tas nozīmē, ka, tikai ja uzņēmums varēs zinātniski pierādīt, ka produkts ir ar veselīgu pievienoto vērtību, uz iepakojuma varēs to norādīt. No vienas puses, tas sargā pircēju, no otras, - uzņēmumu, kas veicis ieguldījumu attīstībā, jo tā precei vairs nebūs jākonkurē ar tiem, kuriem veselīgas īpašības nemaz nepiemīt, bet uzraksts ir veikls mārketinga gājiens.
Pēc 1.jūlija uzņēmumi nevarēs šos produktus īpaši iezīmēt, jo Latvijā nav pat izveidots reģistrs. Vēl vairāk - nav pat skaidrs, kura institūcija par to būs atbildīga.
LPUF jau pirms diviem gadiem vērsās pie Ekonomikas ministrijas (EM), kuras pārziņā ir pārtikas marķēšanas jautājumi, lūdzot sakārtot sistēmu, lai, regulai stājoties spēkā, ražotājiem būtu iespēja izpildīt prasības.
Tāpat atbalsts tika meklēts pie Veselības ministrijas (VM) un pie Zemkopības ministrijas (ZM). Tomēr dzirdīgas ausis uzņēmēji nav atraduši.
Lai arī regula pieņemta jau 2006.gadā, tikai 2007.gada sākumā notikušas starpministriju sanāksmes. Tomēr risinājuma joprojām nav.
Starpministriju sanāksmēs vien nolemts, ka atbildīgā ministrija būs VM, kas deleģēja atbildību Sabiedrības veselības aģentūrai (SVA). Taču, lai arī ir SVA deleģētas uzraudzības tiesības, reāla darba sākšana kapacitātes trūkuma dēļ tiek atlikta uz nākamo gadu vai labākajā gadījumā līdz rudenim. Turklāt "SVA esot deleģēts par kompetento iestādi regulas izpratnē tikai daļēji", skaidro VM.
Kā raksta Db, kamēr ministrijas nodarbojas ar "bumbas" speršanu cita lauciņā, ražotājiem nepieciešami ES regulu papildinošie Ministru kabineta noteikumi, kuros atrunātu kārtību, kādā tiks apstiprināta informācija par veselīguma norādēm.
Pārtikas ražotājiem ir nepieciešama arī kompetentā, par ieviešanu un kontroli pilnā mērā atbildīgā iestāde. Tās pienākums būtu pieņemt zinātniskos pamatojumus un citu informāciju par produktu, kā arī izvērtēt dokumentu atbilstību. Tāpat šai iestādei līdz 2008.gada 19.janvārim apkopotā informācija jānosūta saskaņošanai ar Eiropas Komisiju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi. Tikai pēc tam uzņēmumiem tiks ļauts lietot visā ES saprotamu un prasībām atbilstošu marķējumu.
LPUF pārstāvji neskaitāmas reizes tikušies ar ministriju darbiniekiem, taču atrisinājuma nav un nav saprotams, kā no 1.jūlija ražotāji varēs nodrošināt ES prasību izpildi. Lai vismaz kaut kā risinātu jautājumu, LPUF ir izveidojis marķēšanas darba grupu un izstrādā vispārējos ieteikumus saviem biedriem, plāno sadarboties ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), lai vienotos par kopīgu regulas sapratni un skaidrotu PVD radušos situāciju, jo tieši PVD pārbaudīs pārtikas marķējuma atbilstību prasībām.
Latvijas pārtikas uzņēmumi ir satraukti par valsts nespēju ieviest un pildīt likumdošanas normas. Tas mazina mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Latvija ir vienotā ES tirgus dalībvalsts, kas nozīmē - ievest funkcionālo pārtiku no citas valsts ar veselības norādēm nebūs problēmu.
Patērētājs, ejot gar veikala plauktiem, noteikti pamanīs spilgto norādi un noteikti iepirkuma grozā ieliks veselību veicinošo pārtikas produktu. Tikai - tas diez vai būs Latvijas produkts, kurš par savām labajām īpašībām nedrīkstēs pavēstīt, konstatē LPUF izpilddirektore.
Kā raksta Db, pārtikas produktu ražotāju uzskati par iecerētajām izmaiņām funkcionālo produktu marķēšanā un neskaidrībām to reģistrēšanā ir krasi atšķirīga.
Piena produktu ražotāja AS "Talsu piensaimnieks" valdes priekšsēdētājs Dainis Norenbergs bija informēts par gaidāmajām izmaiņām, taču norādīja, ka tas uz viņa vadīto uzņēmumu neattieksies.
Tomēr viņš bija neizpratnē par ministriju nesadarbošanos šajā jomā, kas esot gluži simptomātiska rīcība, jo šis nav vienīgais tāda veida gadījums. "Šie jautājumi nav jārisina uzņēmējiem, bet gan ministrijām, lai ražotāji var mierīgi strādāt un maksāt nodokļus valstij," uzsvēris Norenbergs.
Neizpratnē par šo situāciju ir arī "Smiltenes piena" valdes priekšsēdētāja Gita Mūrniece: "Tā ir problēma, ka nav nedz reģistrs, kur reģistrēt šos sproduktus, nedz atbildīgā ministrija, tomēr piensaimniekiem ir citas, vēl būtiskākas problēmas patlaban."
AS "Rīgas piena kombināts" (RPK) valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels laikrakstu informējis, ka uzņēmums lūgs PVD pagarināt pārejas periodu, kamēr Latvijas atbildīgās institūcijas precīzi izstrādā kārtību, kā pierādāms produkta veselīgums. Pēc tam tiks darīts viss iespējamais, lai zinātniski pamatotu RPK produktu veselīgumu.
Fogels piebilda, ka uzņēmumā ražotie produkti ir veselīgi, jo satur gan vērtīgās baktērijas, gan Latvijas zinātnieku izstrādātas auzu un topinambūra piedevas.
Diētiskā ūdens "Marina" ražotāja SIA "Ponoko" vadītāja Jeļena Ponomarenko Db norādīja, ka ūdens aprobācija ilgusi 13 gadus, tā efekts ir apstiprināts gan zinātniski, gan klīniski. Viņa teica, ka visas formalitātes ir nokārtotas un produkta nonākšanu pie patērētājiem nekas neapdraudot.
Jogurta ražotāja ZS "Braslas" īpašnieks Juris Nagobads laikrakstam norādījis, ka gaidāmās izmaiņas nekādu ievērojamu apdraudējumu sabiedrības veselībai neradīs, ja vien - varētu notikt neliela patērētāju maldināšana. Par funkcionālās pārtikas marķējumu tiekot runāts vairākus gadus un tieši pēdējā laikā situācija esot mainījusies uz labo pusi, proti, senāk biežāk bija sastopami produkti ar veselīguma norādēm bez īpaša pamatojuma.
Savukārt ierēdņi sola, ka uzņēmēji, lai reģistrētu pārtikas veselības norādes, jau no 1.jūlija varēs klauvēt pie SVA durvīm.
Db pārliecinājusies, ka, mēģinot noskaidrot, "no kurienes aug kājas" problēmai, ir jākonsultējas ar vismaz trijām ministrijām. ZM, kuras padotības iestāde - PVD - šķiet loģiskākais regulas ieviesējs, izrādās, vispār procesā nav iesaistīta un atbildīgā, lai cik tas neparasti nešķistu, par pārtikas veselības marķējumiem ir EM.
Savukārt EM laikraksts uzzināja, ka tā patiesi procesā ir iesaistīta, bet galvenā atbildīgā iestāde ir VM, kuras padotības iestāde SVA tad arī būs atbildīga par veselīguma norāžu reģistrāciju.
Grozījumi SVA nolikumā, kas deleģētu pārtikas veselības norāžu lietošanu, kuru katru brīdi tikšot iesniegti Ministru kabinetā un pieņemti līdz 1.jūlijam, sola VM Veselības veicināšanas nodaļas vadītāja Santa Līviņa.
Tiesa, Ministru kabineta noteikumi, kas norādīs, kā īsti veselības norādes jāiesniedz reģistrācijai, tapt varētu stipri vēlāk, jo pašlaik tikai tiek plānota noteikumu izstrādāšanas darba grupas sasaukšana.
Tas nozīmē, ka reāli uzņēmēji pie SVA durvīm klauvēt varēs, bet kārtība, kā pēc tam, kad SVA durvis būs atvērušās, veselīguma norādes reģistrēt, pieņemta tiks nepārredzamā nākotnē, raksta Db.
Veselīguma norādes pēc tam, kad SVA tās būs apkopojusi, tiks sūtītas uz Eiropas Komisiju izvērtēšanai un visai Eiropai kopīga veselīguma norāžu saraksta izveidošanai, skaidro Līviņa. Pagaidām uzņēmējiem, ja viņiem ir dokuments par veselīguma norādes pamatotību un norāde līdz šā gada decembrim ir iesniegta SVA, pamata uztraukties nav.
Kā skaidro EM, šos pārtikas produktus varēs realizēt līdz ES kopējā veselīguma norāžu saraksta pieņemšanai. Produktus, kuriem dokumentu par to veselīgumu nav, realizēt varēšot līdz to derīguma termiņa beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2009.gada 31.jūlijam.
Patlaban nav zināms, ne cik produktus, ne cik uzņēmumus Latvijā jaunā kārtība varētu skart.