Valsts kanceleja skaidroja, ka pašlaik nav neviena normatīvā akta, kas regulētu ierobežotās pieejamības informācijas apriti starp iestādēm. Lai novērstu minētās problēmas, speciāli izveidotā darba grupa rosinājusi izdot jaunu Informācijas atklātības likumu, kas noteiktu precīzu un nepārprotamu regulējumu attiecībā uz iestāžu rīcībā esošās informācijas pieejamību.
Izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē pieteiktais likumprojekts paredz aizstāt spēkā esošo Informācijas atklātības likumu un galvenokārt saglabāt spēkā nostiprinātos informācijas pieejamības un informācijas aizsardzības principus.
Informāciju, uz kuru attiecas šis likums, iedalīs vispārpieejamā informācijā, ierobežotas pieejamības informācijā, kā arī informācijā dienesta vajadzībām.
Noteikts, ka iestāde informāciju sniedz pēc savas iniciatīvas vai pēc iestādes vai privātpersonas pieprasījuma. Ievērojot labas pārvaldības principu, iestāde pēc savas iniciatīvas nodrošinās piekļuvi noteiktai vispārpieejamai informācijai.
Vispārpieejamo informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato interese par vispārpieejamo informāciju, to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju, paredz likumprojekts.
Ja pieprasītās informācijas kopums ietver arī ierobežotas pieejamības informāciju vai informāciju dienesta vajadzībām, iestāde izsniedz tikai to informācijas daļu, kura ir vispārpieejama. To informācijas daļu, kura ietver ierobežotas pieejamības informāciju vai informāciju dienesta vajadzībām, izsniedz, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.
Likumprojekts paredz, ka iestāde var vienoties ar informācijas pieprasītāju par pastāvīgu sadarbību tās rīcībā esošās informācijas nodošanā atkalizmantošanai.
Ja iestāde atsaka sniegt pieprasīto informāciju, tā sniedz rakstveida atteikumu, kurā norāda, uz kāda pamata pieprasījums pilnīgi vai daļēji atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var pārsūdzēt. Ja iestādes rīcībā nav pieprasītās informācijas, iestāde sniedz ziņas par informācijas iespējamo atrašanās vietu, norāda kārtību, kādā informācija pieejama, ja tas iestādei ir zināms.
Ja informācija publicēta oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vai iestādes mājaslapā internetā, iestāde var atteikties izsniegt pieprasīto informāciju un norādīt, kad informācija publicēta laikrakstā vai kurā iestādes mājaslapas sadaļā internetā tā atrodama.
Iestādei, kas saņēmusi informācijas pieprasījumu, atbilde būs jāsniedz septiņu dienu laikā, savukārt 15 darbdienu laikā sniedz informāciju informācijas pieprasītājam, ja informācijai nav nepieciešama papildu apstrāde.
Likumprojekts noteic, ka 30 darbdienu laikā jāsniedz informācija pieprasītājam, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde. Iestāde par to informē informācijas pieprasītāju ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc rakstveida iesnieguma saņemšanas.
Likums stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī. Ekskluzīva vienošanās, kas noslēgta līdz 2008.gada 1.janvārim, tiek izbeigta, beidzoties termiņam, bet ne vēlāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim, paredz pārejas noteikumi.
Izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē pieteikts arī grozījums Nacionālās drošības likumā.
Īpaši izveidota darba grupa secinājusi, ka informācijas atklātībā problēmas rada nepietiekami precīzā terminoloģija. Tā rada iespējas dažādi interpretēt tiesību normas. Lai risinātu šo problēmu, darba grupa rosina precīzi definēt likumā "Par valsts noslēpumu" izmantoto terminoloģiju.
Likumprojekts precizē termina "nacionālā drošība" definīciju un paredz, ka "nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriāla integritāte, valsts drošība, sabiedrības brīvas un drošās attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte".
Likums stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī.
Tāpat izskatīšanai pieteikti grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu", ar kuriem precizēts termins "valsts noslēpums" un iekļauts definējums terminam "konfidenciālā informācija".
Likumprojektā paredzēts, ka informācijai, kas var izraisīt starptautisko attiecību vai starpvalstu attiecību saasināšanos, kuras dēļ pārtraukti ekonomiskie sakari vai piemērotas ekonomiskās sankcijas pret Latviju, slepenības pakāpe paaugstināta līdz pakāpei "sevišķi slepeni", savukārt informācijai par valstiski nozīmīgu zinātnisku vai tehnoloģisku atklājumu slepenības pakāpe pazemināta līdz pakāpei "slepeni".
Likumprojekts arī paredz svītrot no likuma regulējumu, kas ir Informācijas atklātības likuma kompetencē.
Likums stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī.