PR eksperti: Tradicionālo mediju laiki pagājuši

7guru.lv aptaujātie sabiedrisko attiecību eksperti ir vienisprātis, ka šī tendence ir pašsaprotama, jo tradicionālo mediju lasītāju skaits sarūk, tāpēc sabiedrisko attiecību nozarē ir īpaši svarīgi dzīvot līdzi laikam un izmantot tās iespējas, ko sniedz, piemēram, interneta mediji.

7guru.lv vaicāja nozares ekspertiem vai un kā mediju skaita samazināšanās turpmāk ietekmēs sabiedrisko attiecību darbību Latvijā?

Arnis Lapiņš, sabiedrisko attiecību aģentūras „P.R.A.E.” projektu direktors:

„Tas nav nekas jauns un pārsteidzošs. Šāda tendence ir visā pasaulē un šajos apstākļos tas ir diezgan likumsakarīgi. Brīžiem pat jājautā, kāpēc daži mediji tomēr turpina dzīvot un pastāvēt. Būtībā ar to, ka mediju skaits saruks, esam rēķinājušies. Ja raugās no sabiedrisko attiecību nozares viedokļa, tradicionālo mediju skaita samazināšanās nav nekas labs. Mazinās informācijas kanālu daudzums un tā rezultātā jāmeklē jaunas metodes, citi kanāli, tomēr arī tam faktiski mēs esam gatavi. Turpmāk arvien vairāk un plašāk tiks izmantoti elektroniskie mediji, kas jau arī šobrīd tiek darīts. Arī tiešajiem kontaktiem būs nozīme.
Sabiedrisko attiecību nozare mainās līdzi laikam. Izmaiņas mediju vidē liek mainīties un tiem, kuri nemainās, būs samērā grūti izdzīvot.”

Ēriks Matulis, sabiedrisko attiecību aģentūras „MRS Grupa” mediju attiecību konsultants:

„Ja runā par mediju kopējo skaitu, tad tas nesarūk, samazinājums notiek tradicionālo mediju lokā līdz ar lasītāju skaita sarukumu. Piemēram, Rīgas Balsij ir patīkams formāts, tomēr cik tad ir to lasītāju!? Šobrīd notiek mediju pārgrupēšanās, kurā vieni zaudē, citi iegūst. Tradicionālo kanālu daudzums samazinās, bet citu kanālu skaits kopumā pat pieaug. Sāk parādīties elektroniskie mediji, kuri pietiekoši veiksmīgi aizpilda brīvās nišas.
Interneta kanāli ir krietni segmentētāki, tie vairāk apzinās, kas ir konkrētā kanāla patērētājs. Efekts, strādājot ar šādiem kanāliem, var būt lielāks nekā, ja informācija tiek izplatīta caur tradicionālajiem medijiem, kuru patēriņa mērķauditorija nav tik izteikta. Redakcijas pat dažreiz neprot paskaidrot, kādai auditorijai tad ir domāti viņu publicētie materiāli.
Attiecībā uz sabiedrisko attiecību (SA) darbību nākotnē, SA jomā strādājošajiem ir jāmaina darba taktika, jo tie laiki, kad pietika vien ar informācijas publicēšanu Panorāmā, radio un tradicionālajā drukātajā medijā, ir sen pagājuši. Šobrīd sabiedrisko attiecību pārstāvjiem ir jābūt informētiem par to, kā darbojas individuālie kanāli un jāseko līdzi aktualitātēm. Ja agrāk, pirms kādiem 10 gadiem, varēja aiziet uz Preses namu, padzert tēju vai kafiju un satikt lielu daudzumu žurnālistu, kurus tad arī personīgi bija iespējams uzrunāt, tad tagad tā vairs nav.”

Kaspars Līcītis, sabiedrisko attiecību aģentūras „PR Studio” valdes loceklis:

„Notiekošo procesu, kad tiek pārtraukta atsevišķu preses izdevumu izdošana, vērtēju nedz pozitīvi, nedz arī negatīvi. Tas ir pavisam normāli, īpaši kontekstā ar šī brīža ekonomisko lejupslīdi. Šobrīd notiek mediju tirgus sakārtošanās un pazūd tie, kuri lasītājam nav īsti vajadzīgi, vai nav aizņēmuši konkrētu nišu. Rīgas Balss, piemēram, divu gadu laikā vairākas reizes mainījusi formātu, tas norāda uz to, ka konkrētais preses izdevums nav spējis piesaistīt tik daudzus interesentus. Citi, savukārt, ir attīstījušies daudz spēcīgāk.
Attiecībā uz sabiedriskajām attiecībām, uzskatu, ka šai nozarei tā nav liela traģēdija. Lasītāji jau nepazūd, viņi sāk pievērsties analogiem izdevumiem. Līdz ar to sabiedrisko attiecību speciālistiem ir jauns izaicinājums un viņiem ir jāpanāk publicitāte internetā un interese lasītāju vidū. Turklāt vērojams, ka interneta lasītāju skaits pieaug.”

Egle Klekere, sabiedrisko attiecību aģentūras "Deep White" valdes priekšsēdētāja:

„Tradicionālo mediju skaita samazināšanās krīzes apstākļos ir normāla parādība, un tā ir tendence, kas šobrīd novērojama ne tikai Latvijā. Vienlaikus – neviens nozīmīgs tirgus spēlētājs pagaidām nav bankrotējis. Pastāvēšanu pārtrauc izdevumi ar nelielām auditorijām, kas nav spēlējuši pārāk lielu lomu sabiedriskās domas veidošanā.
Runāt par komunikācijas kanālu samazināšos nav nekāda pamata. Ņemot vērā iespējas, ko sniedz interneta mediji, sociālie tīkli, blogi un citas jaunās komunikācijas formas, kanālu kļūst tikai vairāk. Būtiskākais joprojām ir nevis "kur teikt", bet "ko teikt". Respektīvi, saturs!”