Rīdziniekiem dažādi viedokļi par pasākumu organizēšanu pie Brīvības pieminekļa

Pētījuma ietvaros respondenti tika lūgti atbildēt, vai, viņuprāt, pie Brīvības pieminekļa būtu jānosaka zona, kurā atļauts rīkot tikai valsts, valsts protokola un pašvaldības organizētos pasākumus. Saskaņā ar rezultātiem iedzīvotāju vidū nav vērojama vienprātība – kopumā 39% uzskata, ka šāda zona būtu jānosaka (tai skaitā 12% atzīmēja atbildi „jā, noteikti” un 26% - „drīzāk noteikti”). Savukārt pretēju viedokli pauda 47% rīdzinieku, turklāt aptuveni 1/5 (19%) uzskatīja, ka šāda zona „noteikti” nebūtu jānosaka.

Raksturojot respondentu atbildes dažādās sociāldemogrāfiskajās grupās, būtiski atšķiras atbildes atkarībā no sarunvalodas ģimenē un pilsonības statusa – latviešu valodā runājošie un LR pilsoņi biežāk norādījuši, ka pie Brīvības pieminekļa būtu „noteikti” jānosaka zona, kurā atļauts rīkot tikai valsts, valsts protokola un pašvaldības organizētus pasākumus.

Savukārt, ja salīdzina dažādu vecuma grupu sniegtās atbildes, var konstatēt, ka gados vecāki respondenti (55 gadi un vairāk) biežāk nekā jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem uzsvēruši, ka šāda zona pie Brīvības pieminekļa ir noteikti nepieciešama. Pētījums tika veikts laika posmā no 13. līdz 23. februārim, aptaujājot 800 respondentus viņu dzīves vietās.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs ir nosūtījis vēstuli valdībai, kurā aicina izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu statusu. Vēstulē izpilddirektors norāda, ka Latvijas Republikas Augstākā padomes 1993.gadā pieņemtā lēmuma „Par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem” normas šobrīd ir novecojušas un izsaka pašvaldības gatavību piedalīties attiecīga noteikumu projekta izstrādē.

A. Grīnbergs atbalsta to respondentu daļu, kas uzskata, ka Brīvības pieminekļa tiešā tuvumā būtu jāļauj rīkot tikai valsts un pašvaldības rīkoti oficiāli pasākumi: „Taču jautājums ir jālemj atklāti, ieklausoties sabiedrībā un piesaistot nevalstisko sektoru.”