Jautāti par to, kuriem no valstsvīru un politiķu apgalvojumiem viņi tic, vislielākais skaits – 71,4% aptaujāto atbildēja: viņi ticot apgalvojumam, ka krīze valstī kļūs vēl smagāka. Šādam apgalvojumam tic lielākā daļa augstākā un vidējā līmeņa vadītāju (72,1%), speciālisti, ierēdņi un fizisku darbu nestrādājošie (71,2%). 85,7% zemnieku tic šim apgalvojumam, vēl skarbāku nākotni sagaida arī 85,6% aptaujāto pensionāru.
Tāpat veseli 39,6% iedzīvotāju tic virknes politiķu apgalvojumam, ka šajā vasarā Latvijas valstij tiešām varētu izbeigties nauda.
Savukārt rekordmaza iedzīvotāju daļa – tikai 3,9% - tic pēc lēmuma samazināt otrajam pensiju līmenim novirzāmās sociālās iemaksas no 8 uz 2% izteiktajam politiķu apgalvojumam, ka valsts tikai aizņemas un noteikti atdos no nākotnes pensijām aizņemtos finanšu līdzekļus. Vismazāko uzticību šāds apgalvojums vieš strādniekiem/fiziskā darba darītājiem un skolēniem/studentiem, no kuriem tikai attiecīgi 1,7% un 1,2% tic, ka valsts šos līdzekļus kādreiz atdos. Pārsteidzoši, ka visvairāk šim apgalvojumam uzticas pensionāri, taču arī šajā grupā valsts solījumiem ticošo īpatsvars ir tikai 9,5%.
Tāpat ārkārtīgi niecīgs ir to aptaujāto skaits, kuri tic apgalvojumam, ka valdībai tiešām ir reāls krīzes pārvarēšanas plāns. Vispār neviens no aptaujātajiem zemniekiem nav izteicis ticību apgalvojumam, ka jaunajai valdībai ir krīzes pārvarēšanas plāns; ārkārtīgi skeptiski ir arī strādnieki un individuālie komersanti – tikai attiecīgi 5,3% un 5,4%.
Lai arī ir visi priekšnoteikumi, lai cenas un inflācija samazinātos, pat šādai politiķu prognozei tic tikai 29,2% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt 14,5% atbildējuši, ka netic vispār nevienam no aptaujā minētajiem politiķu un amatpersonu apgalvojumiem.
„Cilvēki ir dzirdējuši daudz nepiepildītu solījumu kaut ko sasniegt, uzlabot, pilnveidot, attīstīt un piešķirt līdzekļus. Droši vien, ka, reti sagaidot praktiskus rezultātus, viņi ir zaudējuši ticību tam, ka šādiem solījumiem lemts piepildīties. Taču pētījums apliecina, ka politiķi vēl līdz galam nav zaudējuši praviešu statusu un viņiem tic kā visdažādāko slikto ziņu vēstnešiem un nelaimju pareģiem,” uzskata „P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību” projektu direktors Arnis Lapiņš.
Pētījums tika veikts pēc „P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību” pasūtījuma, kopumā tika aptaujāti 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Latvijā un pasaulē » Sadzīve
Pētījums: sabiedrība politiķiem tic, taču tikai viņu negatīvajiem izteikumiem un prognozēm
Rūta Grikmane, 08.04.2009. 13:44
Pretēji izplatītajai pārliecībai, ka lielākā daļa sabiedrības politiķiem un augstām valsts amatpersonām vairs vienkārši netic, pēc „P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību” pasūtījuma veikts socioloģiskais pētījums rāda, ka šāds uzskats ir daļēji kļūdains. Pajautājot 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem viņu viedokli par to, kuriem no Latvijas politiķu pēdējos mēnešos visbiežāk izteiktajiem apgalvojumiem viņi tic, kļuva skaidrs: sabiedrība politiķiem tic joprojām, taču – tikai viņu negatīvajiem izteikumiem un prognozēm.