Vanags: Latvijā nav plānots luterāņu baznīcu pievienot katoļu baznīcai

Kā ziņots, Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto" vēstīja, ka Vanags jau pagājušā gada novembrī vairākas reizes ticies ar katoļu baznīcas līderiem, tostarp arī ar Romas pāvestu, lai pārrunātu abu baznīcu teoloģiskās atšķirības un, iespējams, meklētu ceļu vienam pie otra.

Lai arī plašākai publikai nezināmas, ir bijušas jau divas šādas tikšanās, kurās Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats un Vanags pārrunājuši abu baznīcu teoloģiskās atšķirības.

Pēc Vanaga teiktā, abu baznīcu - Latvijas luterisko baznīcu un Romas katoļu baznīcu - starpā jau sen ir laba sadarbība, taču viena otras mācību pazīst diezgan virspusēji, aģentūru LETA informēja LELB sabiedrisko attiecību nozares vadītājs.

"Gadās, ka viena otrai piedēvē kļūdas, kādas tā nemaz nemāca. Pārpratumus vajag noskaidrot. Kopīgās sarunās augtu savstarpēja uzticēšanās, kas pats par sevi jau ir labs rezultāts. Protams, ir jautājumi, kuros luterāņu un katoļu uzskati tiešām atšķiras. Tad vispirms jānovērtē cik atšķirības ir nopietnas. Ne katrai atšķirībai mācībā vai dievkalpojuma norisē būtu jāsašķeļ baznīca," uzsver Vanags.

Viņš norāda, ka Latvijā vispirms abām baznīcām vienai otra jāatzīst par patiesu baznīcu. Tāds stāvoklis ir sasniegts katoļu un pareizticīgo starpā, lai arī šīs baznīcas nav apvienojušās.

"Būtu jāvienojas par garīdznieku un svētdarbību savstarpēju atzīšanu. Tas dotu iespēju, piemēram, luterāņiem, kas strādā, piemēram, Spānijā, kur tuvumā nav luterāņu baznīcu, saņemt sakramentus un garīgo aprūpi vietējā katoļu baznīcā. Ja šajās lietās tiktu sasniegta vienprātība un savstarpēja uzticēšanās, teorētiski ir iespējams runāt arī par strukturālu vienību, tomēr fantazēt par to, kāda tā varētu būt, ir stipri pāragri. Vispirms jāstrādā pie vienprātības mācībā," uzsvēra Vanags.

Latvijas luterāņu - katoļu darba grupa līdz šim ir tikusies divas reizes. Patlaban luterāņu delegācija ir tikai izveidojusi apspriežamo tēmu sarakstu. Katoļu puse apņēmās noformulēt jautājumus, ko viņi gribētu uzdot luterāņiem. Jāapzinās, ka dialogs sākās 16.gadsimtā, bet mūsdienu pasaulē tas ir risinājies jau gandrīz simts gadus. Nav iemesla domāt, ka Latvijā sarunas veiksies ātri un vienkārši. Luterāņiem ekumeniska rakstura lēmumi jāpieņem Sinodē, vispirms tos plaši diskutējot savā starpā un iegūstot mācītāju konferences atbalstu, savukārt katoļu puse droši vien nevarēs iztikt bez Vatikāna akcepta, apgalvo arhibīskaps.