Pašreizējās ES prezidējošās valsts Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdienas vakarā nebija pārliecināta, ka vienošanos par bloka institucionālo reformu izdosies panākt.
Preses konferences laikā viņa teica: "Ir plaša vienprātība, ka mums jādara viss nepieciešamais, lai vienošanos panāktu. Vai tas ir iespējams? Šovakar uz to nav iespējams atbildēt."
Vēlāk arī Polijas prezidents Lehs Kačiņskis piektdienas rītā atzina, ka sarunas ir "ļoti smagas", un pauda pesimismu par iespēju panākt vienošanos.
Pēc privātas tikšanās ar Merkeli un Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, kas notika, noslēdzoties pirmajai samita dienai, Kačiņskis žurnālistiem teica: "Līdz šim sarunas liecina, ka situācija ir ļoti smaga."
"Diemžēl nevaru teikt, ka esmu optimists, taču tas ir mans kā Eiropas Padomes locekļa pienākums, sarunas turpināt, un mēs sarunas turpināsim," Teica Kačiņskis.
Polija ir vienīgā ES dalībvalsts, kas pašlaik uzstāj, ka jāmaina piedāvātā balsošanas sistēma Eiropas Padomē, kura ir viena no būtiskākajām jaunā līguma sastāvdaļām.
Savukārt Lielbritānija kategoriski iebilst pret ieceri izveidot ES ārlietu ministra posteni un bloka diplomātisko dienestu, kā arī noraida iespēju līgumā iekļaut tiesiski saistošas normas, kas noteiktu tā sauktās pamattiesības.
Londona vēlas saglabāt arī dalībvalstu veto tiesības tādās jomās kā tieslietas un iekšlietas, norādot, ka izskanējušās reformu ieceres apdraud dalībvalstu suverenitāti.
Arī Somijas premjerministrs Mati Vanhanens žurnālistiem teica, ka neviena no valstīm, kas nopietni iebilst pret piedāvāto līguma versiju, nav izrādījusi piekāpšanās pazīmes, tāpēc viņš esot "nedaudz pesimistisks" par cerībām jau piektdien panākt vienošanos.
Kā jau ziņots, Briselē notiekošās galotņu sanāksmes dienaskārtības galvenais jautājums ir vienošanās par jauna līguma izstrādi, kas aizstātu strupceļā nonākušo Eiropas konstitūciju, kuras pašreizējo tekstu 2005.gada referendumos noraidīja Francijas un Nīderlandes vēlētāji.