Biežāk uzdotie jautājumi parasti saistās ar Līgo nakts tradīcijām: kas tad ir saules pavadīšana, sagaidīšana, kāpēc jākurina ugunskurs un vēlāk tam jālec pāri? Kāpēc Jāņu naktī neviens neguļ un iet vēl meklēt papardes ziedu?
Atbildes mēdz būt sarežģītas, taču patiesībā, ļoti dziļdomīgas: Piemēram, ja ilgi vēro Sauli, kā tā kustas debesīs, var sajust mirkļa maznozīmīgumu un apkārtējās pasaules telpas mūžīgumu. Tieši šī sajūta spēj sniegt atbrīvi no pieķeršanās sīkām, īslaicīgām materiālajām vērtībām, vitāliem aizvainojumiem un mentāla nemiera.
Iekurt uguni nozīmē simboliski atmodināt savu dusošo garīgo enerģiju, to, kura mērķtiecīgi spēj realizēt dvēseles iespējas radošās spējās.
Par negulēšanu! Apziņas nepārtrauktība ir cilvēka eksistences galējais sasniegums. Šādam cilvēkam nav vajadzīgs parasts miegs, lai atpūtinātu nogurušo ķermeni un prātu. Viņš vienkārši apzināti spēj pāriet no viena apziņas stāvokļa uz otru: no nomoda uz sapņu un dziļā miega apziņas stāvokļiem, uz virsapziņu un zemapziņu. Un vienīgais, kam ir nozīme – apzināti izpildīt savas dzīves sūtību. Tāpēc Jāņu negulēšana īstenībā nav obligāta nepieciešamība, bet tā ir simboliska apgaismība.
Kad notikusi iekšējā apgaismība, tad iekāpšana fiziskajā ugunī jeb ugunskurā sniedz garīgās mīlestības ekstāzi. Tradicionāli ugunskuram lec pāri puisis ar savu mīļoto meiteni. Tas ir simboliski, jo radošā uguns cilvēkā parādās tad, kad harmoniski vienojas viņa vīrišķā un sievišķā enerģija.
Papardes zieda meklēšana protams visiem saistās ar mīlestības meklēšanu. Tikai bieži vien tā mīlestība tiek asociēta ar seksuālo vienas dienas kaisli. Kas nu kuram tuvāks!
Beigu beigās, katrs no mums ir atšķirīgs, taču tautas vienojošajiem svētkiem ir maģiskas spējas – tie spēj saliedēt un kaut vai tikai uz diennakti, bet arī tas ir daudz, tāpēc, lai Jums izdodas!
