Grebenščikova vecticībnieku draudze ir pati lielākā vecticībnieku draudze pasaulē, kurā sastāv ir apmēram 25 tūkstoši ticīgo. Dievkalpojumi šeit notiek ievērojot senās tradīcijas, skan senie dziedājumi.
18.gadsimta beigas bija viens no spilgtākajiem uzplaukuma periodiem Rīgas vecticībnieku dzīvē. 19.gadsimta sākumā vecticībniekiem jau bija trīs lūgšanu nami, no kuriem galveno vietu ieņēma „ Maskavas lūgšanu nams Daugavas krastā” (šodien – Grebenščikova dievnams).
Par dievnama dibināšanas gadu uzskata 1760. gadu, bet 19.gs sākumā rakstītajos ģenerālgubernatora dokumentos ir minēts 1770.gads. Lūgšanu nams bija ierīkots koka šķūnī, kas piederēja pirmās ģildes tirgotājam Savam Djakonovam, pēc tam otrās ģildes tirgotājam Gavrilam Paņinam. 1793.gada 15.novembrī Rīgas vecticībnieku draudze nopirka no Gavrila Paņina lūgšanu nama ēku par 2000 sudraba rubļiem. Šo ēku pārbūvēja un kopš 1798. gada tā bija ķieģeļu celtne 25 x 17 metrus liela. Pēc pārbūves 1802. gadā un 1814.gadā lūgšanu nama telpas tika paplašinātas.
1826.gadā dievnams nosaukts tirgotāja A.P. Grebenščikova vārdā.
19.gs pirmajā pusē Grebenščikova dievnams sastāvēja no diviem kopā sabūvētiem divstāvu korpusiem. 1863.gadā tika izbūvētas jaunas kāpnes uz otro stāvu, kurā atradās lūgšanu zāle. 1886. gadā abiem korpusiem uzbūvēja vēl divus stāvus un ēkai ziemeļu pusē piebūvēja trīsstāvu mūra korpusu nespējnieku patversmes ierīkošanai. 1883.gadā apkārt Grebenščikova lūgšanu namam uzcēla mūra žogu pēc arhitekta R.Šmēlinga projekta. Dievnams celts bizantiešu arhitektūras formās, bet slaidais, ar apzeltīto sīpolveida kupolu segtais, tornis (1905 – 1906) jūgendstila ietekmē.
Grebenščikova lūgšanu namā ir liela lūgšanu zāle ar ikonostasu, vairākas ceremoniju zāles, pārvaldes telpas, garīdznieku un baznīcas kalpotāju dzīvokļi. Pati celtne ir vēstures un arhitektūras piemineklis.
Foto: Kaspars Grandāns
