Sākumā mūki bija pārliecināti, ka radījuši lieliskas zāles, ko attiecīgi arī nosauca – par „Aqua Vitae” jeb dzīvības ūdeni. Laika gaitā gan izrādījās, ka taisnība viņiem ir vien daļēji, jo pārmērīgi lietotas šīs drapes var cilvēku novest kapā. Īru senajās hronikās „Aqua Vitae” pieminēts kā reiz šādā skumjā sakarā – stāsts bija par dzimtas vecāko, kurš atdevis dvēseli dievam, sadzeroties aplam daudz dzīvības ūdens. Nodzērās līdz nāvei, citiem vārdiem sakot. Notika tas 15. gadsimta sākumā. Mazliet vēlāk dzērienu piemin arī skotu hronikas. Tur gan viskijs aprakstīts ne tik drūmos toņos – vēsturiskā liecība vēsta par abatu, kurš iepircis miežus dzīvības ūdens ražošanai.
Kā „Aqua Vitae” kļuva par viskiju? Pētnieki uzskata, ka viskija nosaukums cēlies no ķeltu vārdiem uisge beatha, kas to pašu dzīvības ūdeni vien nozīmē. Vēlāk ķeltu nosaukums angļu valodā izkropļots un pārtaisīts par whisky. Ja ielaižamies tālākos lingvistiskos pētījumos, tad jāpiemin, ka īri un amerikāņi, lai atšķirtu savus ražojumus no skotu dzērieniem, vārdu vēl mazliet pārtaisīja – uz whiskey.
Šoreiz sīkāk aplūkosim abu viskija dzimteņu produkciju, amerikāņu izdarības atstājot citai reizei. Īru un skotu viskijus var iedalīt trijās kategorijās: malt jeb iesala viskiji, ko ražo destilācijas kublos un katrai šķirnei ir neatkārtojama garša; grain jeb graudu viskiji, ko ražo ar Kofija destilācijas iekārtas palīdzību, lielākoties jaukšanai ar citām viskija šķirnēm; blended jeb jauktie viskiji, ko iegūst, samaisot abus iepriekš minētos. Latvijā populārie skotu „Johnnie Walker” un „Ballantines”, kā arī īru „Tullamore Dew” un „Jameson” ir kā reiz jauktie viskiji. Pieņemamas cenas un kvalitātes dzērieni.
Ja gribi kaut ko smalkāku un arī dārgāku, vari paniekoties ar skotu viena iesala jeb single malt viskijiem – tā ir vesela pasaule, kurā var apmaldīties un, ja iegaršosies, arī izputēt. Garšas ziņā tie var būt ļoti atšķirīgi, viss atkarīgs no reģiona, kur viskijs tapis: Highland, Lowland, Speyside vai Islay. Īpaši interesants ir pēdējais, kas izceļas ar dūmainas garšas viskijiem, pilnīgi atšķirīgiem no visiem citiem. Tas tādēļ, ka Ailijas salā savulaik nolīda visi labākie mazie viskija darītāji – valsts atbalstīja tikai lielās ražotnes. Mazos brūžus mēģināja aizklapēt ciet, tādēļ tie pārcēlās pēc iespējas tālāk no varas iestāžu uzraudzības – bet minētā sala kā reiz atrodas tādā nostūrī, ka to izkontrolēt bija pagrūti. Un tā nu veikli meistari tur taisīja īpatnēju viskiju, kas mūsdienās ir kļuvis par kaut ko īpašu – gan garšas, gan cenas ziņā.
Instruktāža
Lietošanas noteikumus ierāda „Melnā kaķa vēstniecības” bārmenis Andris Noreiķis
Viskiju var dzert dažādi. Var tīru, var arī mazdrusciņ – bet tiešām tikai mazdrusciņ! – pieliet ūdeni, jo tad viskijs vēl vairāk atvērsies un to varēs tā pa īstam izgaršot. Protams, var arī dzert ar ledu – dārgam single malt viskijam daudz ledus nevajag, taču kaut ko vienkāršāku var lietot ar kārtīgu ledus porciju. Starp citu, japāņi ledus kubiciņus apšķērē tā, lai tie pārvērstos par bumbiņām – tad ledus lēnāk kūst. Vēl viskiju var šķaidīt: ar sodas ūdeni vai, kā dara amerikāņi, ar kolu un citām limonādēm. Labi šķaidīšanai der arī citrusaugļu, ābolu un dzērveņu sula. Eiropā vairāk ir modē ābolu, bet Amerikā – dzērveņu sula. Dārgos viskijus gan nevajag šķaidīt – tos vajag izgaršot tīrā veidā, jo ne velti tie maksā tādu naudu.
Degustācija
Ja sekosi šiem ieteikumiem, no malas izskatīsies pēc īsta lietpratēja
Pareiza viskija dzeršana un izgaršošana ir nopietna padarīšana – tā jums nav alus vai šņabja trekterēšana. Skoti, piemēram, iesaka ievērot piecu S principu – tikai tad no viskija esot iespējams gūt maksimālu baudījumu.
Sight (skatīties) – pacel glāzi, paskalo tās saturu un ar lietpratēja aci aplūko viskija krāsu un konsistenci.
Smell (ostīt) – paošņā glāzes saturu, vēlams ošņāšanas brīdī dziļdomīgi vērties gaisā.
Swish (pačubināt jeb pagaršot) – iedzert mazu malciņu un paturēt mutē, lai izjustu garšu. Atkal dziļdomīgi jālūkojas gaisā.
Swallow (norīt) – beidzot pirmo malku var arī norīt, domīgo sejas izteiksmi nomaina svētlaimīga.
Splash (atšķaidīt) – lai aromāts un garša pilnīgi atvērtos, var pievienot mazliet ūdens. Vēlams, no tā paša avota, kur ņemts ūdens viskijam. Kur to dabūt – nav ne jausmas.