"Gaismas pils" būvniecības izmaksas varētu samazināties par Ls 30 miljoniem

Kā norādīja Magone, pagaidām neoficiāla informācija liecina, ka deflācija būvniecības izmaksām šā gada pirmajā ceturksnī varētu būt 5,8%. "Balstoties uz šo rādītāju, mēs modelējām būvniecības izmaksas, un nācām pie secinājuma, ka projekta kopējās izmaksas varētu samazināties no 114 miljoniem latu līdz 86 miljoniem latu."

J3B vadītājs atzina, ka izmaksas samazināties varētu vēl vairāk. "Šogad izmaksas vēl kritīsies, bet mūžīgi tas nenotiks, tādēļ būvniecību nevajadzētu pārāk ievilkt. Pašlaik visā valstī būtu izdevīgi daudz ko būvēt," sacīja J3B vadītājs.

Magone norādīja, ka būvniecības līgumā iestrādātās prasības jau tagad strādājot valsts labā - ietaupīti esot jau ap diviem miljoniem latu. "Gads ir tikai pusē, līdz ar to līdz gada beigām minētie skaitļi par deflācijas doto ietaupījumu ir prognoze un skaitļi ir indikatīvi," viņš piebilda.

Ar "Gaismas pils" būvniecības gaitu šodien izbraukuma sēdē iepazinās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

J3B vadītājs komisiju informēja, ka līdz šā gada sākumam būvniecībai izlietoti 26 miljoni latu. Šogad sākotnēji bija paredzēts izlietot ap 30 miljoniem latu, bet valsts galu galā pēc vairākām "apcirpšanas" reizēm šo summu samazinājusi līdz 22,5 miljoniem latu.

Būvnieki šogad paredzējuši veikt darbus par 26,9 miljoniem latu, tādējādi izveidosies 4,4 miljonu latu deficīts. "Tomēr saistībā ar deflācijas radīto ekonomiju mēs varētu šo deficītu dzēst," pieļāva Magone.

Magone norādīja, ka tagad esot paveikti ap 55% "nulles cikla" jeb pamatu izbūves darbu. "Šogad plānojam ātrā tempā tikt ārā no zemes". Tas nepieciešams, lai varētu aizbērt būvbedri, izņemt rievsienas un beigt gruntsūdens atsūknēšanu - tās ir ļoti lielas izmaksas."

Nākamgad valstij būvdarbu veikšanai vajadzētu piešķirt 40 miljonus latu. "Neredzu īpašu pamatu satraukumam, ja būvdarbu termiņi tiktu pagarināti. Tomēr jābūt uzmanīgiem, jo tas var palielināt izmaksas," sacīja Magone.

Komisijas deputāti būvlaukumā padarīto vērtēja atzinīgi un vairums norādīja, ka termiņus pagarināt un būvdarbus kavēt nevajadzētu.

LETA jau ziņoja, ka LNB projekta īstenošanas uzraudzības padome, kuru vada finanšu ministrs Einars Repše (JL), uzdevusi izvērtēt ēkas būvniecības izmaksas un termiņus.

Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijā, projekta īstenošanas uzraudzības padome atbalsta bibliotēkas ēkas būvdarbu turpināšanu, taču, ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju, Kultūras ministrijai un par projekta īstenošanu atbildīgajai valsts aģentūrai "Jaunie "Trīs brāļi"" uzdots sagatavot izvērtējumu par iespējām pārskatīt bibliotēkas ēkas būvniecības termiņus kontekstā ar būvdarbu izmaksu optimizāciju.

Pēc šī izvērtējuma saņemšanas uzraudzības padome lems par turpmāko projekta virzību.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietnieks Aleksis Jarockis aģentūru LETA informēja, ka Repše kā padomes priekšsēdētājs konstruktīvā dialogā aicinājis Kultūras ministrijas pārstāvjus rūpīgi izvērtēt iespējas samazināt projekta kopējo cenu un projekta finansējumu 2009.gadā, vienlaikus nemazinot būvniecības kvalitāti.

"Ņemot vērā fiskālo un ekonomisko situāciju valstī, kā arī cenu kritumu būvniecības sektorā, pasūtītājam, tas ir, valstij, ir jāizvērtē iespējas uzsākt sarunas ar būvniekiem par izdevumu samazināšanu. Šis ir valstiski nozīmīgs projekts, taču taupības pasākumiem ir jāattiecas arī uz šo nozari," sēdes laikā norādījis Repše.

Tāpat ministrs aicināja padomes locekļus izvērtēt iespēju pārskatīt projekta īstenošanas termiņa pagarinājumu, pamatojoties uz pašreizējo valsts budžeta grozījumu sagatavošanas tempu.

Bibliotēkas ēkas būvniecība tika sākta pagājušā gada jūnijā. Saskaņā ar būvdarbu grafiku patlaban notiek bibliotēkas ēkas nulles cikla jeb pamatu izbūve, bet šoruden tiks sākta celtnes virszemes daļas, kā arī inženierkomunikāciju tīklu būvniecība.

LNB būvdarbus veic "Nacionālā būvkompāniju apvienība", ko veido būvkompānijas "Re&Re", "RBSSKALS" un "Skonto būve".