Ministri plaši diskutēja par izstrādātajiem grozījumiem, tomēr nolēma projektu akceptēt un turpināt diskusijas jau Ministru kabineta sēdē.
Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Konkurences likumā tiek vērtēti pretrunīgi, īpaši pret tiem iebilst tirgotāji.
Pārstrādātajos grozījumos, kuri rosinājuši arī Eiropas Komisijas (EK) iebildumus, EM tomēr iesaka atteikties no 70 miljonu latu apgrozījuma sliekšņa, vērtējot uzņēmumu būtisku ietekmi tirgū. Konkurences likumā paredzēts saglabāt otru kritēriju būtiskas ietekmes noteikšanā - 25% tirgus daļu.
Ar grozījumiem plānots uzskaitīt tās darbības, kas tiks atzītas par būtiskas ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu.
Precizētais likumprojekta variants vēl aizvien satur normas, kas palīdz mazināt uzņēmumu ar būtisku ietekmi tirgū iespējas uzspiest netaisnīgus līguma noteikumus vai citādi ļaunprātīgi izmantot savu ietekmi tirgū.
Līdzīgs regulējums darbojas arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, piemēram, Ungārijā, Īrijā, Austrijā, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā. Arī ES normatīvajos aktos jau ir definēta būtiska ietekme, piemērs tam ir elektronisko sakaru tirgus, skaidro EM speciālisti.
Izstrādātie grozījumi Konkurences likumā veicinās godīgu konkurenci tirgū, kas ir arī viens no plānotajiem pasākumiem inflācijas mazināšanas plānā.
EM uzskata, ka izstrādātie grozījumi likumā sekmēs godīgu konkurenci, tādējādi novēršot draudus sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu turpmākai attīstībai un rentablai darbībai.
EM speciālisti norāda, ka izstrādātie grozījumi Konkurences likumā nav diskriminējoši attiecībā pret ārvalstu uzņēmumiem un tie nekādā veidā neapdraud uzņēmējus, kas strādā pēc godīgas komercprakses principiem.
Sākotnēji EK par Latvijas izstrādātajiem grozījumiem Konkurences likumā pauda bažas, ka ir iespējamas pretrunas ar Eiropas Kopienu dibināšanas līgumā noteikto uzņēmumu dibināšanas brīvības principu (freedom of establishment).
EK norādījusi, ka latos noteiktais slieksnis, kas nepieciešams, lai uzņēmumu atzītu par tādu, kam piemīt būtiskā ietekme, ir salīdzinoši zems. Vienlaikus tika uzsvērts, ka patlaban Latvijā tas tiktu attiecināts tikai uz citu valstu uzņēmumiem, kas būtu pretrunā ar diskriminācijas aizlieguma principu.
Lai novērstu šīs EK bažas un sniegtu papildu informāciju un skaidrojumu par situāciju Latvijā, EM nosūtīja EK atbildes vēstuli un precizētu likumprojektu, kurā iepriekš minētās bažas ir novērstas un izskaidrota EM pozīcija attiecībā uz to, ka regulējums neattieksies tikai uz citu ES dalībvalstu uzņēmējiem.
Atbildes vēstulē EK ministrija atkārtoti sniedza argumentāciju un pamatojumu, kāpēc šādas normas likumprojektā ir nepieciešams ieviest, vēlreiz uzsverot Latvijas mazumtirdzniecības tirgū izveidojošos situāciju, kā dēļ mazumtirgotāji var uzspiest piegādātājiem netaisnīgus līguma noteikumus. Atbildes vēstule no EK vēl nav saņemta.
Jau ziņots, ka pieci Latvijas juristu biroji uzskata, ka iecerētie Konkurences likuma grozījumi, ar kuriem paredzēts ieviest "būtiskas ietekmes" principu, ierobežos konkurenci, kavēs ekonomisko izaugsmi un radīs zaudējumus.
Advokātu biroju "Loze, Grunte&Cers", "Liepa, Skopina, Borenius", "Glimsted", "Lejiņš, Torgāns&Partneri" un "Sorainen Law offices" juristi izstrādājuši analīzi par spēkā esošo Konkurences likumu un iecerētajiem grozījumiem un iesnieguši valdībā.
Juristi secinājuši: pašreizējais likums atpaliek no uzņēmējdarbības vides realitātēm un nonāk pretrunā ar ES konkurences un iekšējā tirgus principiem, teica "The PBN Company" viceprezidents Romāns Baumanis.
Juristi uzskata, ka konkurenci ierobežojošs ir Konkurences likuma grozījumos paredzētais jauninājums - apzīmējums ''būtiska ietekme".
Ja tas Konkurences likumā tiks apstiprināts, Latvijā tiks radītas papildu barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai un pašreizējo tirgus dalībnieku darbībai tirgū.
Ar "būtiskas ietekmes" principu tiks apdraudēta starptautisku uzņēmumu biznesa stratēģiju piemērošana Latvijā.
Tiks mazināta arī konkurence starp lielajiem mazumtirgotājiem, liedzot iespēju ātri reaģēt uz konkurentu aktivitātēm. Ieviešot "būtiskas ietekmes" principu, tiks apdraudēti veiksmīgie uzņēmēji - mazumtirgotāji un piegādātāji, kas spēj konkurēt atbilstoši pieprasījumam.
"Būtiskas ietekmes" stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā varēs apsūdzēt arī jebkuru mazu nišas tirgus dalībnieku.
Juristi uzskata, ka tas ir pret valsts un patērētāju interesēm, jo radīs augsni intensīvākiem un vēl ilgākiem tiesāšanās procesiem, kas savukārt, visticamāk, atspoguļosies preču un pakalpojumu cenās.
Valsts ekonomisko izaugsmi kavēs tirgus dalībnieka definīcijas interpretācija, kas Konkurences likumā ir ļoti izplūdusi.
Definīcija rada neattaisnotus birokrātiskos šķēršļus normālai saimnieciskajai darbībai. Tiek apgrūtināta ārvalstu investīciju piesaiste Latvijai, kavēta ne tikai jaunu kopuzņēmumu izveide, bet arī dalībnieku - akcionāru - maiņa jau pastāvošās komercsabiedrībās, kā arī nevajadzīgi tērēti gan komersantu, gan Konkurences padomes resursi.
Juristi valdībai iesaka atgriezties pie tādas tirgus dalībnieka definīcijas interpretācijas, kāda tā pastāvēja līdz 2005.gadam.
Juristi secinājuši, ka Latvijā pēdējos gados konkurence kļuvusi daudz asāka. Tirgus dalībnieki spiesti arvien aktīvāk cīnīties par savām biznesa interesēm. Šādos apstākļos ir īpaši būtiski skaidri zināt, kur ir robežas starp atļauto un neatļauto konkurences cīņā.
Būtiskākie likuma analīzes un ieteikumu mērķi ir panākt, lai Konkurences likums nenonāktu pretrunā ar starptautisko tiesību praksi un neradītu zaudējumus Latvijas valstij, tajā strādājošajiem uzņēmumiem un galvenokārt - patērētājiem.
Juristi izstrādājuši arī ieteikumus par uzņēmumu apvienošanās un koncentrēšanās regulējumiem, arī iesakot aktīvāku dialogu starp Konkurences padomi un uzņēmumu pārstāvjiem klātienē, jo dialogs varētu palielināt procesu kvalitāti.
Tāpat juristi aicina valdību pārskatīt ģeogrāfiskā tirgus definīciju, lai tā vislabāk atbilstu Latvijas tirgus interesēm, kā arī pirms grozījumiem rūpīgi izvērtēt sekas, kas radīsies, paplašinot Konkurences padomes pilnvaras, kā tas pašreiz iecerēts.
Ieteikumi valdībai izstrādāti pēc semināra šā gada maija sākumā, kurā pirmo reizi labākie Latvijas un Eiropas konkurences eksperti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Konkurences padomi apsprieda gan patlaban spēkā esošo Konkurences likuma redakciju, gan ierosinātos grozījumus.
Valdībā grozījumi Konkurences likumā atlikti divas reizes, jo pret tiem kategoriski iebilst Latvijas Tirgotāju asociācija, kas par šiem grozījumiem lūdza EK viedokli.