Studentu protesta gājienā dodas vairāk nekā tūkstotis dalībnieku

Studenti turēja rokās plakātus ar savu mācību iestāžu nosaukumiem un plakātus ar saukļiem "Neprasām daudz, tikai izglītību!", "Mēs neklusēsim!", "Latvietis lētākais students Eiropā", "Nothing special - just gājiens", "Studentu lieta - taisna un cieta" u.c.

Gājiena priekšgalā tika nesti grāmatu saiņi sēru iesaiņojumā.

Studentu protesta gājiens apstājās pie Izglītības un zinātnes ministrijas Vaļņu ielā. Studenti pie ministrijas durvīm nolika divus grāmatu saiņus sēru iesaiņojumā, kā arī baltus ziedus.

Studentu vienotības gājienu rīko Latvijas Studentu apvienība, protestējot pret finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai un paužot neapmierinātību ar augstākās izglītības sistēmu valstī.

Iepriekšējie gadi augstākās izglītības nozarē ir bijuši "treknie gadi", tomēr Latvijas Studentu apvienība vērš uzmanību uz to, ka studenti šo finansējuma pieaugumu iepriekšējos gados gandrīz nav izjutuši - liela daļa dienesta viesnīcu un lekciju telpu ir katastrofālā stāvoklī, studiju kvalitāte nav mainījusies, dažviet pat pasliktinājusies, minimālās stipendijas apmērs - 70 lati - ir palicis nemainīgs jau vairākus gadus. Pastāvošajā sistēmā valsts finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai vissmagāk izjutīs studenti, tādēļ patlaban svarīgi ir strādāt arī pie sistēmas uzlabošanas, uzskata Studentu apvienība.

Lai pasargātu studentus, valsts budžeta dotācijas augstskolām ir nepieciešams pārveidot mērķdotācijās, piemēram, stipendijām, transporta kompensācijām, kopmītnēm, pasniedzēju atalgojumam, uzskata studenti. Tādējādi, atstājot augstskolai rīcības brīvību tikai par daļu līdzekļu, vairāk tiks domāts par efektivitāti. Ietaupījums jāveic uz birokrātiskā aparāta rēķina, kas valsts augstskolās vēl joprojām ir pārāk liels un neefektīvs, atzīmē apvienības pārstāvji.

Valstij būtu jāpārskata arī kreditēšanas politika, paplašinot studentu iespējas saņemt kredītus. Kredīti ir lielisks veids kā nodrošināt izglītības pieejamību, tomēr šī brīža kreditēšanas noteikumi to nenodrošina. Studenta iespējas iegūt augstāko izglītību nedrīkst būt atkarīgas no vecāku ienākumiem, tādēļ valstij būtu jāuzņemas vienīgā galvotāja lomu. Būtu jāpārskata arī kredītu atmaksas noteikumi, paredzot kredīta atmaksu atbilstoši studenta ienākumiem, uzskata studenti.

Tāpat ir nepieciešams palielināt vienas minimālas stipendijas apjomu bakalaura līmenī studējošajiem. Stipendijas apjoms bakalaura studiju līmenī ir palicis nemainīgs - 70 lati - jau vairākus gadus, tādēļ patlaban stipendija nespēj pildīt ne sociālu, ne izcilību veicinošu funkciju, norāda Latvijas Studentu apvienība.

Pašreizējos studentus satrauc arī tas, ka vidusskolas pēdējo klašu skolēni aizvien biežāk norāda, ka nevēlas iesaistīties Latvijas augstākās izglītības sistēmā vai arī nesaista savu nākotni ar Latviju vispār. Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāpievērš uzmanība šai problēmai, uzskata Studentu apvienība.