Veikala skandināvu īpašnieki jau kopš savas darbības Latvijā pirmsākumiem atklāti demonstrēja nerēķināšanos ar Rīgas prasībām, aizbūvējot pilsētas kanālu, savukārt pati ēka pārsniedza atļautos apjomus un tai kopumā ir zema arhitektoniskā kvalitāte, kā arī nepildīja savas saistības uzbūvēt gājēju tiltu pāri Gogoļa ielai, ko bija apņēmušies darīt zemes nomas līgumā. Savukārt Rīgas pilsētas amatpersonas plātīja rokas un žēlojās, ka neko nespējot līdzēt, lai piespiestu skandināvus paveikt to, ko tie bija apņēmušies izdarīt.
Iespējams, ka šis būtu kļuvis par kārtējo stāstu par daudzu Latvijas amatpersonu un politiķu izdabāšanu ārvalstu investoriem, kuriem šķiet, ka šajā valstī, ja vien ļoti gribas, pat pašu parakstītos līgumus var nepildīt. Tomēr rezultātā ir iznācis cits, pamācošs stāsts, kas apstiprina to, ka tajās reizēs, ja amatpersonām ir pašcieņa un stingrs mugurkauls, tad ir iespējams panākt, lai Rīgas pilsētas intereses ievēro arī līdz tam visvarenie investori.
Lai gan gājēju pārejas projekta pabeigšanas termiņš bija 2004.gads, šajā laikā „Stockmann" nebija izdarījis neko reālu. Nekāds gājēju tilts pār Gogoļa ielu nebija uzbūvēts. Labi, ka tomēr Rīgas tās amatpersonas, kas pēc 2005. gada vēlēšanām nomainīja iepriekšējos samierniekus, nekautrējās izmantot savas tiesības - uzlikt soda naudu, kas „Stokmann" tika aprēķināta divkāršā nomas maksas apjomā un sasniedza 200 tūkstošu latu, kā arī sāka apsvērt iespējas lauzt zemes nomas līgumu. Tad arī veikala īpašnieki saprata, ka nekādu joku te vairs nebūs un ķērās pie jauna apakšzemes pārejas projekta izstrādes un būvniecības plānošanas. Rezultātā Rīgas Domes Satiksmes un transporta lietu komisijas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs pirms diviem gadiem pēc kārtējās sarunas ar SIA „Stockmann" vadību varēja secināt, ka uzņēmums ir gatavs sākt darbus gājēju pārejas izbūvei Gogoļa ielā, kā to paredz Satiksmes un transporta lietu komitejas lēmums.
Pašlaik ir skaidrs, ka no jauna izprojektētā gājēju pāreja būs. Tā atvieglos satiksmes organizāciju un gājējiem ļaus droši šķērsot Gogoļa ielu. Taču vēl svarīgāks par šiem būtiskajiem ieguvumiem ir radītais precedents, kas apliecina, ka Latvija un Rīga nav nekādas sērdienītes, kam bikli jāseko visām ārzemnieku vēlmēm un iegribām. Spējam uzvarēt ne tikai hokeja laukumā zviedrus, bet arī likumīgi panākt „aizmāršīgu" investoru sākotnēji dāsno solījumu izpildi.