Atsaucoties uz aculiecinieku, kurš virpuļvētru nofotografējis, laikraksts vēsta, ka parādība novērota netālu no maizes ceptuves "Lāči". Kad pie negaisa mākoņa veidojusies tornado līdzīga piltuve, tuvākajā apkārtnē valdījis pilnīgs bezvējš.
Parādība turpinājusies aptuveni trīs minūtes, tad kļuvusi nestabila un izgaisusi.
Kā laikrakstam norādījusi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Meteoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Kārkliņa, gubu lietus mākoņos notiek dažādi procesi. Ūdens pilieni ceļas uz augšu, kondicionējas, krīt lejā, saduras ar augšup ejošām gaisa masām un atkal ceļas augšup. Šī griešanās var kļūt arī virpuļveidīga.
Šādi procesi Latvijas vasarām esot raksturīgi, vēsta laikraksts. Piemēram, 2002.gada jūlija sākumā spēcīgs virpulis plosījās Latvijas centrālajā daļā. 1998.gadā Cēsīs vētra izrāva un sagrieza virpulī simtgadīgu liepu, bet 1995.gadā Bauskā virpulis norāva Rundāles pils jumtu.
Meteorologi spriež, ka virpuļvētras varētu būt pamatā latviešu tautas teikām par lidojošiem ezeriem.