Kadastrālā vērtība tiek izmantota, aprēķinot budžetā maksājamo nekustamā īpašuma nodokli.
Jaunajā dzīvojamās apbūves vērtību zonējumā noteiks 1302 vērtību zonas. Individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes bāzes vērtību amplitūda ir no 0,15 latiem līdz 150 latiem kvadrātmetrā. Rīgas centrā, kas nav raksturīga individuālo māju apbūves teritorija, vērtība būs 580 lati kvadrātmetrā.
Individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes bāzes vērtību pieaugums ir no 1,6 līdz 22 reizēm atkarībā no pašvaldības. Vidēji valstī pieaugums ir 5,6 reizes.
Projektēto individuālo dzīvojamo māju zemes bāzes vērtību pārmaiņas attiecībā pret spēkā esošajām bāzes vērtībām Rīga pieaugs 7,8 reizes, Daugavpilī - 3,3 reizes, Jelgavā - 7,9 reizes, Jūrmalā - 6,6 reizes, Liepājā - 7,6 reizes, Rēzeknē - 4,9 reizes, Ventspilī - 5,6 reizes.
Aizkraukles rajonā bāzes vērtība pieaugs 7,2 reizes, Alūksnes rajonā - 4,8 reizes, Balvu rajonā - 3,7, Bauskas rajonā - 7, Cēsu rajonā - 10,4, Daugavpils rajonā - 4,9, Dobeles rajonā - 6,3, Gulbenes rajonā - 7,8, Jelgavas rajonā - 7, Jēkabpils rajonā - 5,4, Krāslavas rajonā - 3,8, Kuldīgas rajonā - 4,7, Liepājas rajonā - 5,9, Limbažu rajonā - 3,7, Ludzas rajonā - 3,8, Madonas rajonā - 5,6, Ogres rajonā - 4,6, Preiļu rajonā - 3,6, Rēzeknes rajonā - 3,2, Rīgas rajonā - 6,9, Saldus rajonā - 5,6, Talsu rajonā - 5,5, Tukuma rajonā - 7,3, Valkas rajonā - 4,5, Valmieras rajonā - 6,3, bet Ventspils rajonā - 8,4 reizes.
Zemes bāzes vērtību pārmaiņu atšķirībām ir divi galvenie iemesli - spēkā esošo zemes bāzes vērtību aktualizācijas gads un nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes dažādos rajonos. Spēkā esošās zemes bāzes vērtības pa pašvaldībām noteiktas no 1999. līdz 2005.gadam. Līdz ar to zemes bāzes vērtību pieaugums ir mazāks teritorijās, kur zemes bāzes vērtības aktualizētas iepriekš, piemēram, Ogres novadā bāzes vērtības aktualizētas 2005.gadā, un tās pieaug vidēji trīs reizes.
Rīgā un Jūrmalā, kur zemes bāzes vērtības aktualizētas 2002.gadā, vidējais pieaugums ir attiecīgi 7,8 un 6,6 reizes. Būtisks vērtību pieaugums ir teritorijās, kur spēkā esošās zemes bāzes vērtības ir ļoti zemas, piemēram, Alūksnes rajona Trapenes pagastā zemes bāzes vērtību pieaugums ir desmit reizes, jo spēkā esošā zemes bāzes vērtība ir 0,05 lati kvadrātmetrā, bet projektā noteikti 0,50 lati kvadrātmetrā.
Ēku kadastrālo vērtību bāzes noteikšanai valstī izdalīs 39 individuālo dzīvojamo māju tirgus rajonus ar atšķirīgiem vērtību līmeņiem. Papildus diferencētas bāzes vērtības pa vērtību zonām ir vēl 71 pašvaldību teritorijā.
Individuālo dzīvojamo māju ar mūra ārsienām bāzes vērtību diapazons valstī ir no 20 latiem kvadrātmetrā - Krāslavas, Daugavpils rajona lauku pašvaldībās - līdz 840 latiem kvadrātmetrā Vecrīgā. Raksturīgākā bāzes vērtība valstī ir 120 lati kvadrātmetrā.
Plānotais ēku bāzes vērtību pieaugums ir no 1,2 līdz 3,9 reizēm.
Piemēram vidējais prognozētais vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju bāzes vērtību pieaugums Rīgā ir 2,3 reizes, Jūrmalā - divas reizes, Daugavpilī - 2,4 reizes, bet Liepājas rajonā - 2,8 reizes.
Vidējais prognozētais daudzdzīvokļu māju bāzes vērtību pieaugums Rīgā un Jūrmalā plānots 1,9 reizes, bet Daugavpilī un Jelgavā - 1,7 reizes, savukārt Liepājā pieaugums būs 3,5 reizes.
Vismazākais bāzes vērtību pieaugums ir Krāslavas un Daugavpils rajona lauku pašvaldībās. Vislielākie bāzes vērtību kāpumi ir tajās teritorijās, kur spēkā esošās bāzes vērtības ir mazas un kur pēdējā laikā būtiski aktivizējies nekustamā īpašuma tirgus.
Šajās teritorijās pamatā arī noteiktas diferencētas bāzes vērtības vienā pašvaldībā. Piemēram, Liepājas rajona Vērgales pagastā spēkā esošā bāzes vērtība ir 35 lati kvadrātmetrā, bet projektētās bāzes vērtības - 265 lati kvadrātmetrā piejūras zonā un 105 lati kvadrātmetrā pārējā pašvaldības teritorijā. Tas nozīmē, ka 150 kvadrātmetru lielas, jaunas mājas kadastrālā vērtība patlaban ir 5000 latu, bet atbilstoši jaunajiem noteikumiem kadastrālā vērtība šādai mājai piejūras zonā būs 40 000 latu, bet pārējā pašvaldības teritorijā - 16 000 latu kvadrātmetrā.
Daudzdzīvokļu trīs līdz piecu stāvu māju bāzes vērtību diapazons valstī ir no 17 latiem kvadrātmetrā Krāslavas, Balvu, Daugavpils rajona lauku pašvaldībās līdz 690 latiem kvadrātmetrā Vecrīgā. Raksturīgākā bāzes vērtība valstī ir 80 lati kvadrātmetrā.
Ēku bāzes vērtību pieaugums ir no vienas līdz 3,5 reizēm. Atbilstoši projektētajām bāzes vērtībām 50 kvadrātmetru liela dzīvokļa jaunā mājā kadastrālā vērtība būtu: minimālā valstī - 1000 latu, maksimālā valstī - 62 000 latu, bet raksturīgākā valstī - 5000 latu.
Atbilstoši jaunajai lauku zemes kadastrālo vērtību bāzes izstrādes kārtībai, valstī izdalīti astoņi lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību līmeņi, kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa sešām zemes kvalitātes grupām. Meža zemei izdalīti pieci vērtību līmeņi, kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa četrām meža zemes kvalitātes grupām.
Lauku zemes prognozēto kadastrālo vērtību pieaugums rajonu griezumā salīdzinājumā ar spēkā esošajām kadastrālajām vērtībām ir 1,5 līdz 3,4 reizes, vidēji valstī tas būs aptuveni divas reizes. Tieslietu ministrija (TM) gan uzsver, ka minētais pieaugums ir vidējs rajonā un neatspoguļo katra konkrētā īpašuma vērtību pārmaiņas.
Talsu rajonā vērtība pieaugs 1,5 reizes, Valkas rajonā - 1,6, Gulbenes rajonā - 1,7, Rēzeknes rajonā - 1,8 Ventspils rajonā - 1,8, Valmieras rajonā - 1,9, Preiļu rajonā - 1,9, Jēkabpils rajonā - 1,9, Alūksnes rajonā - 1,9, Limbažu rajonā - 1,9, Aizkraukles rajonā - 1,9, Balvu rajonā - 1,9, Madonas rajonā - 1,9, Cēsu rajonā - divas, Krāslavas rajonā - divas, Ludzas rajonā - divas, Kuldīgas rajonā - divas, Ogres rajonā - 2,1, Daugavpils - 2,2, Saldus rajonā - 2,4, Tukuma rajonā - 2,4, Liepājas rajonā - 2,5, Rīgas rajonā - 2,8, Jelgavas rajonā - 2,9, Dobeles rajonā - 3,3, bet Bauskas rajonā - 3,4 reizes.
Lauku īpašumiem, kuros ir dzīvojamā māja un kuri atrodas piepilsētu vai piejūras dārgajās teritorijās, vērtību pieaugums būs daudz lielāks, jo pēc noteikumiem 1000 kvadrātmetru zemes vērtēs ar individuālās apbūves zemes bāzes vērtību, savukārt lauku īpašumos, kuros pārsvarā ir meža zeme, vērtību pieaugums ir minimāls un atsevišķos gadījumos ir pat vērtības samazinājums.
Rūpniecības, komercdarbības un sabiedriskās apbūves grupām pašreiz spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze 2007.gadā netiek mainīta, bet izstrādāti nekustamā īpašuma tirgus izmaiņu korekcijas koeficienti.
Nekustamā īpašuma tirgus pārmaiņu korekcijas koeficienti noteikti tām nekustamā īpašuma grupām, kurām šogad netiek izstrādāti vērtību zonējumi un aktualizētas zemes un ēku bāzes vērtības. Nekustamā īpašuma tirgus pārmaiņu korekcijas koeficientu piemērošanai jānodrošina bāzes vērtību salīdzināmība starp pašvaldību teritorijām un visām nekustamā īpašuma grupām, kā arī atbilstība pēdējo divu gadu vidējiem nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeņiem.
Ministrija skaidroja, ka lielais skaitliskais vērtību diapazons saistīts ar vairākiem faktoriem - pašreiz spēkā esošie zemes vērtību zonējumi un zemes bāzes vērtības ir apstiprinātas atšķirīgos laika periodos no 1999. līdz 2005.gadam.
Tāpat atsevišķās pašvaldībās dažiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem pašvaldības ietekmē noteiktas nekustamā īpašuma tirgum neatbilstošas bāzes vērtības jau apstiprināšanas laikā. Atšķirīgos laika periodos bijušas metodiskas pārmaiņas atsevišķu nekustamā īpašuma lietošanas mērķu bāzes vērtību noteikšanā.
Atšķirībā no zemes, ēku nekustamā īpašuma tirgus pārmaiņu korekcijas koeficienti ir ar daudz mazākiem skaitlisko vērtību diapazoniem, jo ēku vērtību bāze aktualizēta vienlaikus visā valstī 2006.gadā.
Darījuma iestāžu un komerciālu ēku grupai noteiktie koeficienti ir diapazonā no 1 līdz 3,1, sabiedrisko ēku grupai - no 1,1 līdz 1,5, savukārt rūpniecības, satiksmes un inženiertehnisko ēku grupām noteiktie koeficienti ir no 1,1 līdz 1,4.
Noteikto koeficientu atšķirība ir atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes noteiktā teritorijā un attiecīgās ēku grupas pieprasījuma nekustamā īpašuma tirgū. Skaitliski vislielākie koeficienti ir teritorijās, kur līdz šim bija mazas bāzes vērtības. Piemēram, koeficients 3,1 noteikts Raiskuma un Veselavas pagastā - skaitliski tas nozīmē, ka 150 kvadrātmetru liela veikala kadastrālā vērtība ir aptuveni 5000 latu, bet atbilstoši jaunajiem noteikumiem veikala kadastrālā vērtība būs aptuveni 15 000 latu.
TM norāda: ņemot vērā, ka 2007.gadā bāzes vērtības noteiktas, balstoties uz 2005. un 2006.gada nekustamā īpašuma tirgus darījumu informāciju un ka 2007.gadā nekustamo īpašumu tirgus cenu līmeņiem saglabājusies tendence pieaugt, jāsecina, ka, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2008.gadā, bāzes vērtību pieaugums turpināsies.
Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī.
Kā ziņots, lai novērstu būtisku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sloga palielināšanos iedzīvotājiem, kad stāsies spēkā aktualizētā īpašumu kadastrālā vērtība, iecerēts grozīt likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" un paredzēt vienotu, pazeminātu nodokļa likmi 1% apjomā no kadastrālās vērtības. Patlaban NĪN likme ir 1,5%.
Tāpat tiks piemērots trīs gadu pārejas periods NĪN apjoma pieaugumam. NĪN pieaugums būs līdz 25% apjomā salīdzinājumā ar iepriekšējam gadam aprēķināto, ja nav mainījies ar NĪN apliekamais objekts.
