Labklājības ministrijas (LM) informatīvajā ziņojumā, kuru šodien izskatīja valdība, norādīts, ka minimālās algas paaugstināšanu līdz 160 latiem pieļauj makroekonomiskā situācija, jo šāds pieaugums radīšot nenozīmīgu spiedienu uz vidējās algas pieaugumu.
Ievērojami pieaugusi konkurence darba tirgū, un vidējās darba algas pieauguma dinamiku arvien mazāk nosaka minimālās algas apjoms. Noteicošie esot citi faktori, skaidro LM.
Jūtamu ietekmi uz vidējās darba algas pieaugumu, pēc LM aplēsēm, var veidot minimālās algas apjoms, kas pārsniedz 200 latus.
Ekonomikas ministrija (EM) gan atbalsta minimālās algas paaugstināšanu tikai līdz 140 latiem. EM viedokli nosaka kredītreitingu aģentūras un ekspertu vērtējumi par iespējamo ekonomikas pārkaršanu, augstā inflācija, kā arī tas, ka minimālās algas paaugstināšana līdz 160 latiem jeb par 33% ir pretrunā ar izstrādāto inflācijas apkarošanas rīcības plānu.
Savukārt LM norāda, ka inflācijas apkarošanu un 2008.gada budžeta plānošanu bez deficīta nevajadzētu veikt uz maznodrošināto rēķina. Risinājums varētu būt nodokļu sloga samazinājums.
Minimālās darba algas paaugstināšana būtiski neietekmē inflācijas pieaugumu. Piemērs ir 2005.gads, kad valstī minimālā mēneša darba alga netika paaugstināta, bet inflācija sasniedza 6,7%. Patēriņa cenas valstī straujāk pielīdzinās Eiropas Savienības līmenim, kamēr minimālā atalgojuma pieaugums ir zems, izņemot 2007.gadu, kad tas bija 33,3%, akcentē LM.
Nepaaugstinot minimālo mēneša darba algu, palielināsies darbaspēka emigrācija, daudzi Latvijas uzņēmumi cietīs zaudējumus un negūs pieejamo peļņu darbaspēka trūkuma dēļ, kā arī komersantiem nāksies ieguldīt papildus līdzekļus, lai atrastu un algotu jaunus strādniekus, prognozē LM.
Tautsaimniecībā ienākošā naudas plūsma, ko emigranti pārved uz Latviju, veicina inflācijas pieaugumu. Emigrācijas dēļ tiks zaudēti līdzekļu ieguldījumi izglītībā, jo lielākoties emigrē jauni cilvēki, kas nesen ieguvuši izglītību Latvijā, kā arī tiks zaudēti nodokļu maksājumi valstij, tas ir, negūtie ienākumi, ko emigrants būtu varējis dot valsts tautsaimniecībai, klāsta LM.
Pēc Centrālās statiskas pārvaldes datiem, 2006.gadā 66 200 cilvēkiem no strādājošo kopskaita jeb 8,9% darba samaksa bija līdz un minimālās mēneša darba algas apjomā - 90 lati. No tiem privātajā sektorā bija 58 700 šādi strādājošie jeb 88,7%, bet sabiedriskajā sektorā - 7500 jeb 11,3%.
Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, lai paaugstinātu minimālo mēneša darba algu no 120 līdz 160 latiem ar 2008.gada 1.janvāri, nepieciešami papildu izdevumi budžetā - 16,1 miljons latu, bet papildu ieņēmumi budžetā būs 70,6 miljoni latu.