Vecākā cukurfabrika Latvijas teritorijā

Interesants ir nostāsts, kā Rāve nolēma Rīgā celt cukurfabriku. No Zviedrijas uz Rīgu tika atsūtīta cukura vārāmā ierīce, ko bija paredzēts pārdot. To nopirka Rāve un nolēma Rīgā izveidot jēlcukura pārstrādāšanas fabriku. Tika izveidota akciju sabiedrība, kur sākumā bijuši deviņi akcionāri. Starp viņiem sadalītas 80 akcijas, katra par 500 dālderiem. Vēlāk akcionāru skaits pieaudzis līdz 32, bet akciju skaits palielināts līdz 120. Cukurfabrikas vajadzībām Rāve no Duntes muižas īpašuma nopirka 9 pūrvietas lielu zemes gabalu, kur uzcēla mūra ēku un iekārtoja fabriku.

Fabriku gadu no gada paplašināja, uzceļot jaunas ēkas un uzlabojot tās iekārtas.

Rāves cukurfabrikas galvenā izejviela bija niedru jēlcukurs, ko Krievija eksportēja caur Rīgas ostu. Rāves cukurfabrikas saražoto cukuru un sīrupu pārdeva Vidzemē, Kurzemē, Lietuvā un Krievijas vidienē. Pēc muitas tarifa pazemināšanas 1816. gadā, pazeminājās ārvalstu cukura cenas, kas ietekmēja Rīgas cukuru manufaktūru darbu.

19. gs. 50. gados Krievijā niedru jēlcukuru vairs neieveda un par galveno izejvielu cukura ražošanā kļuva cukurbietes. Latvijā tajā laikā tās vēl neaudzēja, un to ievešana no citām guberņām pa zemes ceļu bija dārga. No 1854. gada niedru jēlcukuru Rīgā vairs nepārstrādāja un Rāves cukurfabrika beidza pastāvēt.