Vakarskolēnu vidū šādu gatavību izrāda pat vēl lielāks skaits jauniešu, norādīts pētījumā.
Pētījuma laikā aptaujātie un intervētie mazākumtautību jaunieši - vakarskolēni, bezdarbnieki, neregulāri skolu apmeklējušie pusaudži - galvenokārt ir nodarbināti mazkvalificētās darba vietās.
Pusaudži darbu atrod gan ar dienas centru palīdzību, gan arī paši. Lielākā daļa jauniešu, kuri zaudējuši darbu, pirms tam strādājuši fizisku darbu, retāk bezdarbnieku vidū sastopami augstākas kvalifikācijas speciālisti. Līdzīgi arī nodarbinātie vakarskolēni ieņem mazkvalificēta vai kvalificēta strādnieka statusu.
Darba devēji atzīst, ka mazizglītotie jaunieši, kas spējīgi veikt vienīgi zemas kvalifikācijas darbu, ir tā jauniešu grupa, kas darba meklējumos nereti pamet Latviju, jo šeit viņus nekas nesaista, bet ārzemēs par to pašu darbu viņi saņem ievērojami lielāku atalgojumu.
Tas, ka darba devēji nespēj skaidri iezīmēt karjeras izaugsmes iespējas, arī kavē jauniešu vēlmi strādāt. Tas ietekmē kā zemas kvalifikācijas, tā arī kvalificētu darbinieku darba motivāciju. Darba devēji atzinuši, ka jauniešu vēlme strādāt ārzemēs, lai vairāk nopelnītu, ir pamatota, piebilstot, ka darbaspēka aizplūšana vēl vairāk palielina pieprasījumu pēc jauniešiem darba tirgū Latvijā, norādīts pētījumā.
Par jauniešu līdz 25 gadiem nodarbinātības iespējām darba devēju vidū dominē viedoklis, ka jauniešu pašvērtējums ir pārlieku augsts, ka tas nereti neatbilst viņu izglītībai, kvalifikācijai un prasmēm. Jaunieši vēlas saņemt augstu atalgojumu, kas nesakrīt ar darba devēja priekšstatiem par pretendenta - jaunieša spējām veikt darba pienākumus attiecīgajā līmenī.
Pieminēto darba devēju novērojumu apstiprina paši jaunieši bezdarbnieki, norādot, ka raksturīgākais pēdējās darba vietas zaudēšanas iemesls ir neapmierinoša darba samaksa.
Pētnieki norāda, ka vairumā gadījumu jauniešu bezdarbnieku izglītība ir līdzvērtīga vecāku iegūtajai izglītības pakāpei. Arī vakarskolēnu aptaujas rezultāti atklāj, ka vecāku iegūtajai izglītībai ir liela ietekme uz jauniešu priekšstatiem par izglītības iegūšanu - turpināt mācības pēc vakarskolas beigšanas visbiežāk vēlas jaunieši, kuru vecāki ieguvuši augstāko izglītību.