LU SZF atklās Jesaja Berlina memoriālo auditoriju

Konferences pirmā daļa notiks Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Jesaja Berlina auditorijā, Lomonosova ielā 1a.

Konferences 1.daļas programma:
Pirmdiena, 1. jūnijs
10:00 – 10:10
Simtgadi atklāj bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
10:10 - 10:20
Ievads – LU rektors prof. Mārcis Auziņš, LU SZF dekāne prof. Inta Brikše un „Sorosa fonda-Latvija” izpilddirektors Andris Aukmanis
10:20 – 11:30
Berlina redaktors Henrijs Hārdijs: „J.B., cilvēks”
11:45 – 12:30
Prof. Stīvens Lūks, „J.B., liberālis”
12:30 – 14:00
Pusdienas
14:15 – 15:30
Filozofs Avišai Margalits, „J.B., mājas un tēvzeme”

1909. gadā Rīgā dzimušais sers Jesaja Berlins (1909 – 1997) ir viens no 20.gadsimta otrās puses redzamākajiem politiskajiem domātājiem, kura intelektuālais mantojums pieskaitāms mūsdienu politikas teorijas zelta fondam. Jesaja Berlins pieder visu laiku slavenākajiem rīdziniekiem. Viņa izstrādes par politisko brīvību, vērtību plurālismu un citām problēmām joprojām ir plaši diskutēts temats politikas zinātnieku vidū; arī Berlina uzskati par dažādiem praktiskās politikas jautājumiem nodarbina mūsdienu politiķus un politikas plānotājus.

Jesaja Berlins ir dzimis Rīgā 1909. gadā turīga ebreju koku tirgotāja ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā Berlina ģimene ir spiesta emigrēt uz Krieviju, atgriežoties Latvijā 1920.gadā. Neilgi pēc tam Berlina ģimene emigrē uz Lielbritāniju, kur arī aizsākas Berlina akadēmiskā karjera. Laikā, kad Berlins ir uzsācis aktīvu akadēmisko un sabiedrisko darbību, Latvija jau tiek okupēta. Tomēr visa sava mūža garumā Berlins ir uzskatījis sevi par piederīgu Baltijas valstīm un Rīgai, interesējies par šo zemju likteni un bieži centies atgādināt saviem laikabiedriem par Baltijas piederību Eiropai. Berlins savos rakstos un intervijās ir vairākkārt pievērsies Baltijas problemātikai, norādot uz eiropeiskas sabiedrības un politikas potenciālu šajā reģionā. Plašāka informācija par simtgades pasākumiem: http://www.berlininriga.com/.