LM: Darba apstākļu risku situācija ir neapmierinoša un ir kardināli jāmaina

„Cilvēkiem ir nepietiekošas zināšanas par to, kas ir kaitīgs darba vidē,” informēja pētījuma veicēja no A/S „Inspecta Latvia” Linda Matisāne. Viņa uzsvēra, ka riskus saslimt ar kādu arodslimību palielina nepietiekamās zināšanas. Vissliktākā situācija ir Rīgā, kur uzņēmumu straujā skaita pieauguma dēļ, Valsts darba inspekcija (VDI) nespēj visu paveikt. LM Darba departamenta direktores vietnieks Renārs Lūsis skaidroja, ka šo situāciju plānots risināt, palielinot VDI darbinieku skaitu un materiāli tehniskos resursus.

Aptaujājot darba devējus, ir konstatēts, ka darba vides riska novērtējumu veic nepilna puse uzņēmēju, savukārt, viena otrā daļa no šīs nepilnās puses pēc novērtējuma ir sastādījusi aizsardzības pasākuma plānus. Tas nozīmē, ka tikai apmēram ceturtā daļa darba devēju reāli rūpējas par situācijas uzlabošanu šajā jomā. „[Darba apstākļu situācija] ir negatīvi vērtējama un prasās pēc kardinālām pārmaiņām,” atzīst R. Lūsis.

Lai uzlabotu situāciju periodā līdz 2013.gadam LM rīkos sabiedrības izglītošanas un informēšanas kampaņas. To ietvaros tiks izveidots vienots informācijas centrs un notiks darba aizsardzības jautājumu integrēšana izglītības sistēmā. Profesionālajās vidusskolās un arodskolās tā varētu būt speciāla mācību priekšmeta ieviešana atbilstoši apgūstamajai specialitātei. Pamatskolās un vidusskolās jauns priekšmets nebūs jāapgūst, bet informāciju par darba apstākļu riskiem skolēni varēs saņemt fizikas un ķīmijas stundās, skaidroja R. Lūsis.

Ministrija ir nospraudusi plānu līdz 2013.gadam panākt, ka darba apstākļu dēļ bojā gājušo skaits samazinās par 30% un ka Latvijas uzņēmumos uzlabojas darba apstākļi. Lai to panāktu bez jau pieminētajām darbībām LM arī plāno veicināt sociālo dialogu, organizējot seminārus un vienkāršojot likumdošanu.

„Ja tavs uzņēmums algu maksā aploksnē, tad esi uzmanīgs, jo [pastāv lielāka iespēja, ka] vari iegūt arodslimības,” sacīja L. Matisāne, skaidrodama, ka pētījumā ir konstatēts - uzņēmumi, kas neievēro kādu vienu normatīvo aktu, visbiežāk neievēro arī citus. R. Lūsis informēja, ka, ja nekas cits nepalīdzēs uzlabot darba apstākļus, galējais līdzeklis būs adekvātas uzņēmēju sodīšanas sistēmas ieviešana.

Interesanti, ka jau 10 gadus neviens Latvijas iedzīvotājs, kurš darbā ir guvis traumu, kas liedz viņam nodarboties ar līdzšinējo profesiju, nav izmantojis iespēju pārprofilēties par jebkuras citas profesijas pārstāvi, informēja Darba un vides veselības institūta pētnieks Ivars Vanadziņš. Valsts šādam cilvēkam nodrošina 1125 Ls jaunas specialitātes apgūšanā. A/S „Inspecta Latvia” speciāliste Dace Jakimova skaidroja, ka traumas guvušie cilvēki jaunu profesiju iegūst citādākā veidā, izmantojot Nodarbinātības Valsts aģentūras piedāvātos specialitāšu apgūšanas kursus. I. Vanadziņš gan uzsvēra, ka šādā veidā šie cilvēki zaudē iespēju izvēlēties kādu profesiju apgūt un viņiem nākas izvēlēties no NVA piedāvātajām iespējām.