To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas šodien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi vēl jāakceptē valdībai un jāpieņem Saeimai.
Kā aģentūru LETA informēja LM Komunikācijas departamentā, lai nodrošinātu likumos noteikto darba tiesību un darba aizsardzības prasību efektīvāku ievērošanu, LM rosina noteikt bargākus sodus darba devējiem par minētajās jomās atklātajiem pārkāpumiem.
"Lai gan mūsu valstī izveidota darba aizsardzības likumdošanas bāze, pētījumi liecina, ka situācija uzņēmumos nav apmierinoša. Ņemot vērā arī salīdzinoši augsto letālo nelaimes gadījumu skaitu darba vietās, mēs esam spiesti bargāk vērsties pret tiem uzņēmējiem, kas neievēro darba aizsardzības prasības, jo nevaram riskēt ar darbinieku veselību vai dzīvību," uzsver LM Darba departamenta direktores vietnieks Renārs Lūsis.
Bieži vien prasību neievērošanas pamatā ir ierobežotas finanses vai arī nepietiekama izpratne par šo jautājumu nozīmīgumu.
Tomēr 61% darba devēju ir norādījuši, ka nekas netraucē viņus nodrošināt likumdošanā noteiktās normas, tomēr aizvien to nav izdarījuši. Tādējādi šie uzņēmumi ir primārā mērķa grupa, uz kuru vērsti bargāki sodi.
Tāpat, ņemot vērā augsto pārkāpumu līmeni darba aizsardzības jomā, likumprojekts papildināts ar jaunu pantu, kas paredzēs sodus par darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpšanu. Tajā ne tikai detalizēti uzskaitīti pārkāpumi, bet arī paredzēts minimālais un maksimālais sods par pārkāpumiem, tādējādi veicinot vienveidīgu sodu piemērošanas praksi.
Piemēram, par darba drošības zīmju nelietošanu un atbilstošu neizvietošanu darba vidē, darba devēju - fizisku personu varēs sodīt ar naudas sodu no 100 līdz 250 latiem, bet juridisko personu - no 500 līdz 750 latiem.
Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu vai slēpšanu fizisku personu varēs sodīt no 250 līdz 350 latiem, bet juridisko personu - no 750 līdz 1000 latiem.
Savukārt, ja gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas minētie pārkāpumi izdarīti atkārtoti, soda apmērs fiziskām personām pieaugs no 350 līdz 500 latiem, bet juridiskām personām - no 2000 līdz 3000 latiem.
Vienlaikus likumprojekts tiks papildināts ar pantu, kas paredz komersantu - darba aizsardzības pakalpojumu sniedzēju atbildību par neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Īpaši būtiski tas ir tajos gadījumos, kad kompetento speciālistu un kompetento institūciju rīcība var radīt tiešus draudus nodarbināto veselībai un dzīvībai.
Piemēram, par darba aizsardzības normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, vai kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu varēs sodīt no 350 līdz 500 latiem, bet kompetento institūciju - no 1000 līdz 3000 latiem.
Patlaban Administratīvo pārkāpumu kodeksā jau ir paredzēta atbildība par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kas paredz iespēju darba devēju - juridisku personu sodīt ar naudas sodu līdz 1000 latiem.
