Rungainis: Latvijai jaunas grūtības radīs demogrāfiskais stāvoklis, atsākoties ekonomikas izaugsmei

Ir pazīmes, ka ASV lejupslīdes zemākais punkts ir sasniegts, kas dod cerības uz stabilizācijas un augšupejas periodu.

"Lai arī pēdējā gada laikā ir valdījusi histērija par kapitālisma bojāeju, ziņas par tā nāvi ir stipri pārspīlētas. Vienkārši līdzsvara punkts mūžīgajā balansēšanā starp pilnīgi nekontrolētu mežonīgā tirgus visatļautību un vispārējas valsts kontroles stagnāciju tiks uz laiku mazliet pabīdīts lielākas regulācijas virzienā," norāda investīciju baņķieris. "Atjaunojoties optimismam Amerikas tirgos, pieaugs patēriņš, kas savukārt ļaus situācijai uzlaboties eksportētājvalstīs - sākumā Eiropā un Japānā, tad Ķīnā un citās Āzijas valstīs."

Rungainis prognozē, ka vieglāk kļūs arī Latvijas eksportētājiem un tas būs vēl viens pluss, kas darbosies mūsu lejupslīdes apstādināšanā un izaugsmes atjaunošanā. "Latvijā, spriežot pēc šodien zināmiem datiem, nākamā gada trešajā un ceturtajā ceturksnī lielam kritumam vairs nevajadzētu būt. Un, ja bankas būs veikušas visus uzkrājumus un norakstījušas sliktos aktīvus 2010.gadā, no 2011.gada otrā ceturkšņa vajadzētu iestāties stabilizācijai ar izaugsmes atjaunošanos 2012.gada pavasarī," akcentē eksperts.

"Atlabšana Rietumos ātri izraisīs naftas cenu celšanos vismaz līdz 70-80 dolāriem par barelu, kas atgriezīs naudu un optimismu Krievijā, kuras ekonomika pēc devalvācijām un budžeta apgriešanas ir kļuvusi lētāka. Šim procesam vajadzētu palielināt tranzīta ienākumus Latvijai, radīt lielākus nerezidentu atlikumus bankās un lielākus līdzekļus nekustamajam īpašumam un citām investīcijām Latvijā," uzskata Rungainis.

Investīciju baņķieris uzsver, ka jāsaglabā tikai zināma distance ar Krieviju, lai tās uzņēmēji zinātu, ka Latvija nekļūs pārāk draudzīga ar kaimiņa ieņēmumu dienestu un citiem spēka struktūru "reketieriem", izmantojot nodokļu dubultās neaplikšanas līgumu, kurš var radīt Latvijā vairāk problēmu nekā labuma.

"Augstāka naftas cena atkal bremzēs globālo atlabšanu, bet mūsu lokālais efekts tomēr varētu būt pozitīvs. Atkopšanās ātrāk dos efektu arī skandināvu uz eksportu orientētajās valstīs, kas uzlabos sentimentu, banku reitingus un ļaus arī ātrāk norakstīt zaudējumus, rekapitalizēt un refinansēt bankas un atkal pozitīvāk paskatīties uz Baltiju, lai savukārt atjaunotu pieprasījumu pēc precēm, pakalpojumiem un aktīviem šeit," norāda Rungainis.

Eksperts akcentē, ka viss ļaunākais nav aiz muguras un drīza strauja izaugsmes atsākšanās nav sagaidāma, kā arī visas fundamentālās problēmas ir palikušas.

"Bet, kā saka par Austrumeiropu - neticiet brīnumiem, paļaujieties uz tiem! Izmaiņas, kas notiek šajā periodā, izskatās, kopumā samazinās potenciālās uzņēmējdarbības peļņu un palielinās izdevumus, papildu izdevības un priekšrocības neradot," norāda Rungainis.

Visu materiālu iespējams lasīt biznesa žurnāla "Kapitāls" jūnija numurā.