Saeima atbalsts kriminālprocesa likuma grozījumus

Lai ļautu plašākam personu lokam sadarboties ar tiesību aizsardzības institūcijām un veicinātu liecību sniegšanu par citu personu izdarītajiem noziegumiem, ģenerālprokuroram paredzēts dot tiesības nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības vai samazināt sodu personām, kas palīdzējušas atklāt tāda paša smaguma, smagākus vai bīstamākus noziedzīgus nodarījumus.

Ar grozījumiem noteiks, ka ģenerālprokurors ar savu lēmumu var izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir tikpat smags, smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgu nodarījumu.

Ja notiesātais palīdzējis atklāt noziegumu, kas ir tikpat smags, smagāks vai bīstamāks par viņa paša izdarīto noziedzīgu nodarījumu, tās tiesas tiesnesis, ar kuras spriedumu viņš ir notiesāts, pēc ģenerālprokurora iesnieguma varēs šim notiesātajam samazināt sodu atbilstoši Krimināllikuma 60.pantam.

Šā panta noteikumus nav paredzēts piemērot personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 116., 117., 118., 125., 159., 160., 251., 252. un 253.1 pantā, - par slepkavību, tīšu smagu miesas bojājumu, izvarošanu, vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu, narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu un pamudinājumu tās lietot.

KPL paredzēts ieviest Eiropas padomes ietvarlēmumu, kas nosaka, kā Eiropas Savienības (ES) teritorijā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanu, lai nodrošinātu efektīvāku pierādījumu izņemšanu un īpašuma nodrošināšanu konfiskācijai ES dalībvalstīs.

Grozījumi paredz iekļaut likumā lēmumu par savstarpējās atzīšanas principu, pēc kura vienas ES dalībvalsts tiesu varas institūcijas pieņemts lēmums tiek atzīts un izpildīts otrā dalībvalstī.

KPL tiks veikti grozījumi, lai gadījumos, kad spēkā stājies notiesājošs spriedums, prokurora priekšraksts par sodu un prokurora lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, vainīgā persona samaksātu kompensāciju cietušajiem.

Pašlaik likumā noteiktais cietušo fonds, kurā jāiemaksā nodeva, nepastāv, tādēļ nepieciešams noteikt, ka nodeva valsts kompensācijai cietušajam jāmaksā Juridiskās palīdzības administrācijai, kurai uzdotas funkcijas izmaksāt valsts kompensāciju cietušajiem.

Priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam jāiesniedz līdz 21.maijam.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš (TP) informēja, ka jau nākamnedēļ Tieslietu ministrijai un Ģenerālprokuratūrai tiks pieprasīta detalizēta informācija par to, kā vienošanās starp prokuroru un noziedznieku tiek realizēta citās Eiropas Savienības valstīs un uz kuriem kriminālnoziegumiem tā tiek attiecināta.

Segliņš uzskata, ka vienošanās starp ģenerālprokuroru un likumpārkāpēju, kas palīdzējis atklāt citu smagu noziegumu, būtu jāapstiprina Augstākajā tiesā.

Pēc Segliņa domām, būtu jāpaplašina arī to kriminālnoziegumu loks, uz kuriem prokurora un noziedznieka vienošanās netiek attiecināta. Pie tādiem noziegumiem, viņaprāt, būtu jāpieskaita arī laupīšana, naudas izspiešana un, iespējams, vēl kādi smagi noziegumi.