Aldis Circenis, RKF (Rīgas Krēslu Fabrika) direktors

Kā jūs raksturotu savu uzņēmumu un cik ilgi tas pastāv?

Šogad uzņēmumam aprit astoņi gadi. Ideja par uzņēmumu radās deviņdesmito gadu beigās, kad nodarbojāmies ar biroju mēbeļu tirdzniecību un sapratām, ka tirgū ir brīva niša. Šobrīd, pateicoties mārketingā ieguldītajiem līdzekļiem, tirgū esam iekarojuši zināmu vietu un atpazīstamību.

Kā jūs raksturotu sava uzņēmuma mērķauditoriju?

Pārsvarā tie ir kooperatīvie klienti. Protams, ņemot vērā to, ka mēs piedāvājam ne tikai biroja krēslus, bet arī plašas nozīmes sēdmēbeles, tad pie mums iepērkas arī privātpersonas, kuras iegādājas krēslus savam dzīvojamajam interjeram.

Kas ir tas raksturīgākais, kas atšķir jūs no līdzīgām firmām?

Biroju krēslu ražošana balstās uz diviem cikliem: kāds ražo komponentus un kāds tos liek kopā. Mums ir atšķirīga krēslu modeļu bāze un mēs paši arī radam krēslu dizainu. Šeit uz vietas mēs spējam veikt komplicētas krēslu tapsēšanas, kuras rezultātā varam radīt diezgan sarežģītas formas mēbeli.

Kā, jūsuprāt, ir radusies krēslu klasifikācija?

Tas faktiski ir ļoti vienkārši, tāpat kā cilvēki nēsā dažāda tipa apavus, tā arī krēslus klasificē pēc to funkcionalitātes. Piekrītu, ka dažas klasifikācijas, piemēram, krēsli menedžeriem un direktoriem, ir pilnīgi liekas. Ir cilvēki, kuriem ir vajadzība pasvītrot savu statusu un varbūt tāpēc šis krēslu iedalījums ir kļuvusi tik sīkumains. Galu galā viss ir atkarīgs no tā kādas ir klienta prasības pēc komforta. Pasaulē ir firmas, kas krēslu ražošanu pozicionē, kā „viens krēsls priekš visiem” un tas nenozīmē, ka vadītājs sēž sliktākā krēslā, bet drīzāk to, ka darbinieks sēž labā.

Kā jūs raksturotu krēslu apdares materiālus?

Pie galvenajiem apdares materiāliem es varētu nosaukt alumīniju, polietilēnu un audumu. Alumīnijs, visbiežāk tiek izmantots pulētā veidā. Polietilēnu izmanto nosedzošajām detaļām. Auduma struktūra nodrošina gaisa cirkulāciju, audums ir elastīgs un neizstaipās. Jo kvalitatīvāks ir audums, jo krēsla cena ir dārgāka. Pēdējo gadu tendence jeb materiālu aktualitāte ir polsterējumi. Arvien iecienītāki ir elastīgie sieti un trīsdimenciālie audumi. Liela nozīme ir konstruktīvo elementu atspoguļojumam dizainā, ja agrāk krēsliem visas konstruktīvās un kustīgās daļas tika slēptas, tad tagad to cenšas iznest uz āru.

Vai, runājot par aktualitātēm, arī krāsām ir nozīme?

Krāsas izvēlās pēc modes aktualitātēm, ja, piemēram, modē ir spilgtie toņi, tad arī krēslus izvēlās spilgtus. Pirms pāris gadiem aktuāli bija klusinātie zemes toņi, tagad populāra ir sarkana un melna krāsa.

Kuras no valstīm var uzskatīt par vadošajām krēslu ražošanā un cik konkurētspējīgas ir Ķīnas un Āzijas valstis?

Eiropā tās ir Vācija un Šveice, tās tad arī nosaka modes tendences šajā jomā. Ķīnas un Āzijas valstis var konkurēt tikai ar cenu. Personīgi es neesmu redzējis, ar ko šīs valstis varētu konkurēt dizaina un kvalitātes ziņā. Tas, ka vācieši ražo kvalitatīvāku preci, par to nav šaubu.

Vai jūsu darba pieredzē ir radušies kādi secinājumi, kuri varētu atvieglot jūsu potenciālā klienta izvēli?

Ja jūs gribat dzert labu vīnu, tad maksājot piecpadsmit latus par pudeli vīns būs pietiekoši labs. Savukārt, lai nosacīti uzlabotu šo te vīnu tikai par 10%, ir jāmaksā jau nevis 10% vairāk, bet gan četras reizes vairāk. Gluži tāpat ir arī ar krēsliem. Lai krēsla modeli paceltu citā kvalitātes pakāpē, ir jāiegulda daudz lielāks darbs. Tas arī nosaka to, ka izcilas klases krēsls ir daudz dārgāks nekā vidējas klases darinājums. Un cilvēki, kas stāv tālu no dizaina un ražošanas procesa, bieži šo lietu nesaprot.