Ieviesīs progresīvo ienākumu nodokli; samazinās minimālo algu un neapliekamo algas minimumu

Valdība ir nolēmusi no nākamā gada pāriet uz progresīvo ienākumu nodokli, bet līdz tam darbošoties pārejas modelis. Līdz ceturtdienai Finanšu ministrija (FM) sagatavos priekšlikumus par papildus nodokļu likmes piemērošanu augstākiem ienākumiem.

Vēl šogad ar nodokli neapliekamais ienākumu minimums tiks samazināts no 90 līdz 45 latiem, bet minimālo algu samazinās no 180 uz 140 latiem.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) noraidīja izskanējušo informāciju, ka pensijas varētu tikt samazinātas par 15%, tomēr Labklājības ministrijai sadarbībā ar Pensionāru federāciju līdz ceturtdienai būs jāsagatavo priekšlikumi sociālā budžeta samazināšanai par 35 miljoniem latu.

Ministru prezidents solīja, ka pensijas pašas netiks samazinātas, bet samazinājums var skart piemaksas pensijām. Neoficiāla informācija liecina, ka, iespējams, varētu notikt izšķiršanās starp diviem variantiem - vai nu samazināt piemaksas apmēru no 0,70 uz 0,40 latiem par vienu apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam, vai arī strādājošajiem pensionāriem noteikt pensiju apmēra ierobežojumus līdz 100 latiem.

Līdzfinansējums Eiropas Savienības fondu apgūšanai netiks mazināts, solīja premjers.

Savukārt par vairāk nekā 120 miljoniem latu tiks samazināts atalgojuma fonds valsts pārvaldē.

Šodien nolemts izveidot krīzes darba grupu, kas meklēs, kur valsts pārvaldē ietaupīt vēl 40 miljonus latu. Noprotams, ka šī ir summa, kuru ietaupot izdosies panākt budžeta izdevumu samazināšanu par iecerētajiem 500 miljoniem latu.

Darba grupu vadīs Dombrovskis, un tajā strādās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji. Darba grupa darbu sāks nekavējoties, uz pirmo sēdi pulcējoties jau šovakar pēc valdības sēdes.

LBAS vadītājs Pēteris Krīgers sacīja, ka darba grupai būs iespējams ne vien atsevišķi izvērtēt katras ministrijas tēriņus, bet lūkoties arī starpresoru griezumā, lai atrastu ietaupījumu, kas ļautu sabalansēt kopējo valsts budžetu. Krīgers pagaidām vēl nevarēja pateikt, kāda būs arodbiedrību un iedzīvotāju reakcija. Viņa skatījumā, iespējami divi scenāriji - vai nu visi iesaistās valsts glābšanā, vai nu izvēlas kādu citu ceļu.

Arī pārējo organizāciju pārstāvji pauda atbalstu šādas darba grupas izveidei. LTRK priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende uzvēra, ka uzņēmējiem ir būtiski, lai valstī valdītu sociālais miers, būtu iespējama attīstība, kā arī tiktu turpināts darbs pie valsts pārvaldes efektivitātes veicināšanas. Līdz ar to šādas darba grupas izveide ir pozitīvi vērtējama. Vienlaikus Jaunzeme-Grende pilnībā nevar piekrist progresīvā nodokļa ieviešanai.

LDDK vadītāja Elīna Egle norādīja, ka krīzes apstākļos ir būtiski, ka pie viena galda lēmuma pieņēmējiem sēdušies arī sociālie partneri. "Šis ir fundamentāli svarīgs brīdis Latvijai," vērtēja Egle.

Kā uzsvēra premjers, valdība paralēli strādā pie vidēja termiņa stratēģijas, lai gala rezultātā panāktu budžeta deficītu 3% apmērā.

Valdības darba kārtībā ir iespējama pievienotās vērtības nodokļa palielināšana no 21% līdz 23% no 2011.gada.

Savukārt no nākamā gada plānots palielināt nekustamā īpašuma nodokli. FM vēl sniegs priekšlikumus, vai palielināt nekustamā īpašuma nodokļa bāzi vai arī tā likmi. Valdība šādi cer valsts kasi papildināt ar 70 miljoniem latu.

Jau šogad tiks palielināts akcīzes nodoklis alum. Ar šo soli valdība budžetā cer sagaidīt 3,8 miljonu latu papildus ieņēmumus.

Šodien nav vērtēta ministriju skaita samazināšana, taču tā esot iespējama, atzina premjers.

Ceturtdien, 11.jūnijā, tiks sasaukta valdības ārkārtas sēde budžeta grozījumu izskatīšanai.

Dombrovskis vakar tika norādījis, ka izdevumu samazinājumi var skart visas jomas, bet vairāk tiks sargāta sociālā sfēra. Valdības vadītājs uzsvēra, ka "netiek izslēgti nekādi pasākumi", piemēram, netiek arī pilnībā izslēgta iespēja, ka būtu jālikvidē kāda no ministrijām, tomēr pašlaik koalīcijā nav panākta vienošanās par izmaiņām ministriju skaitā.

No premjera teiktā bija noprotams, ka gala vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem nav panākta. Proti, pagaidām ir noteikts indikatīvs skaitlis jeb izdevumu samazinājums par 500 miljoniem latu, taču vēl ir jāpanāk vienošanās par pieļaujamo budžeta deficīta apmēru.

Vēl aizvien paredzēts, ka budžeta grozījumus otrajā lasījumā Saeima sāks skatīt 12.jūnijā un pabeigs 17.jūnijā.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 1.jūnijā atbalstīja likumprojektu par šā gada valsts budžeta grozījumiem. Saeima pēc tam to pieņēma pirmajā lasījumā.

Likumprojekts sagatavots, balstoties uz sākotnējām prognozēm, ka šā gada konsolidētais budžeta deficīts sasniegs 9,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tostarp centrālās valdības budžeta deficīts būs 8,2%, bet pašvaldību - 1% no IKP.

Taču pirms budžeta grozījumu skatīšanas Saeimā otrajā lasījumā valdība plāno iesniegt priekšlikumus papildu izdevumu samazināšanai.