Palielinās dzīvnieku skaits, kuri nonāk patversmē

"Tas daudz ko liecina par saimnieku atbildību pret saviem dzīvniekiem. Ikvienam, kurš paņem mājās dzīvnieku, ir jāapzinās, ka atbildība viņam ir jāuzņemas uz visu dzīvnieka mūžu," uzsver Viduža.

Lai šo situāciju uzlabotu, ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par mīļdzīvnieku reģistrācijas kārtību. Šie noteikumi noteic, ka katram saimniekam ir jāatbild par sava dzīvnieka identifikāciju ar mikročipa ievadīšanu zem dzīvnieka ādas. Tas atrisinātu daudzas ar saimnieku atbildību saistītas problēmas, arī cilvēkiem bīstamo agresīvo dzīvnieku turēšanu un apzināšanu un mežos atstāto vai uz auto ceļiem izmesto dzīvnieku likteni.

Tomēr līdzekļu trūkuma dēļ noteikumu spēkā stāšanās atlikta uz gadu. Sākotnēji bija paredzēts, ka tiem ir jāstājas spēkā no 2009.gada 1.janvāra.

Viduža atzīst, ka Latvijā cilvēki izvēlas turēt visdažādākos dzīvniekus, arī eksotiskus.

"Gribas uzsvērt, ka mīļdzīvnieku jeb sīkdzīvnieku izpratnē par tradicionāliem tiek uzskatīti tikai kaķi un suņi. Savukārt pie eksotiskajiem pieder arī tādi Latvijas iedzīvotāju visai iecienīti dzīvnieki kā mājas seski, kāmji, jūrascūciņas, degu, šinšillas un pundurtruši," skaidro eksperte.

Veterinārārsti mācās un gūst pieredzi, lai varētu sniegt palīdzību šiem dzīvniekiem. Savukārt ar tādu eksotisko dzīvnieku kā rāpuļu, čūsku, zirnekļu un dažādu putnu ārstēšanu nodarbojas tikai daži veterinārārsti. Pārsvarā arī šie ārsti ir eksotisko dzīvnieku kolekciju īpašnieki un pieredzes ceļā gūst iemaņas un zināšanas, kā ārstēt šos dzīvniekus.

Visu interviju var lasīt biznesa informācijas portālā "Nozare.lv".