Šis rādītājs saglabājies 2007.gada līmenī.
Gandrīz nemainīgs un pavisam nenozīmīgs jeb 0,2% ir tādu mājsaimniecību īpatsvars, kas uzskata sevi par turīgām.
Salīdzinot apsekojuma rezultātus pēdējo sešu gadu laikā, var secināt, ka 2008.gadā sāk samazināties to respondentu īpatsvars, kuri savu materiālo stāvokli vērtē pozitīvi. Ir samazinājies to respondentu īpatsvars, kuri domā, ka "nav bagāti, bet dzīvo labi", un nedaudz palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka "ir nabadzīgi". Tajā pašā laikā to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka "nav nabadzīgi, bet ir uz nabadzības sliekšņa vai ir nabadzīgi", ir saglabājies 2007.gada līmenī.
Materiālā stāvokļa pašnovērtējums dažādos Latvijas reģionos ir atšķirīgs. Vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kuras sniedz atbildi "neesam bagāti, bet dzīvojam labi", ir Rīgā - 15,8% un Kurzemē - 13,2%. Turpretī atbildes "esam uz nabadzības sliekšņa" vai "esam nabadzīgi" 2008.gadā visvairāk izteikuši Zemgalē - attiecīgi 20,6% un 8,1%. Līdz šim šādu pašnovērtējumu visbiežāk sniedza Latgalē.
Salīdzinot ar 2007.gadu, 2008.gadā par 2,3 procenta punktiem ir palielinājies to mājsaimniecību skaits Latgalē, kuras savu materiālo stāvokli vērtē "mēs neesam bagāti, bet dzīvojam labi", kā arī par 7,3 procenta punktiem kopumā ir samazinājies to mājsaimniecību skaits, kuras savu materiālo stāvokli novērtē "esam uz nabadzības sliekšņa" vai "esam nabadzīgas".
Arī 2008.gadā kritiskāk savu materiālo stāvokli vērtē pensionāru mājsaimniecības, kā arī mājsaimniecības, kurām nav pastāvīgu iztikas līdzekļu avotu.
Tikai 12% mājsaimniecību atzīst, ka situācija gada laikā ir kļuvusi labāka, 41% mājsaimniecību uzskata, ka to mājsaimniecības ekonomiskā situācija ir tāda pati, bet 47% uzskata, ka tā ir pasliktinājusies.
Ekonomikas straujā lejupslīde nenovēršami ietekmēja ekonomiskās situācijas negatīvā pašnovērtējuma strauju pieaugumu 2008.gada pēdējā ceturksnī.