Viņa pastāstīja, ka šogad šādu skolēnu skaits ir palielinājies par dažiem desmitiem, turklāt jāņem vērā, ka 9.klases skolēnu skaits aizvadītajā mācību gadā Rīgā bijis par 1500 skolēniem mazāks nekā iepriekšējā mācību gadā.
Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā speciāliste Sarmīte Baltmane aģentūru LETA informēja, ka daudzi šo jauniešu vecāki vērsušies departamentā un interesējušies par iespēju tikt pie apliecības par pamatskolas beigšanu tiem skolēniem, kuri šogad ieguva tikai liecību.
Jauniešiem ir iespēja palikt uz otru gadu skolā, kurā skolēns ir mācījies līdz šim.
"Lielākajam vairumam bērnu un vecāku šķiet, ka ar skolu un pedagogiem ir jau sarasts, tāpēc, lai nesekmīgais turpina mācīties, tikai uzcītīgāk, un panākumi neizpaliks. Bet vairums gadījumu tā ir kļūda, jo tieši apstāklis, ka bērns mācības uzsāk pie pedagogiem, kuri viņu līdz šim nav mācījuši, var kļūt par stimulējošu faktoru, un audzēknis sāk sevi pierādīt no labākās puses," uzskata departamenta Skolu nodaļas vadītāja Modra Jansone.
Lai šo principu izdotos realizēt, Latvijā pieejama "izlīdzinošā" izglītības programma, kurā otrgadniekam jāmācās atkārtoti visus tos pašus priekšmetus, ko viņš iepriekš jau mācījies, turklāt ar palielinātu stundu skaitu pastiprināti apgūst tās mācību stundas, kurās saņemts nepietiekams vērtējums - lielākoties dzimto valodu, angļu valodu, fiziku, ķīmiju, matemātiku -, bet neapmeklē virkni citu stundu, piemēram, dziedāšanu, vizuālo mākslu, amata mācību.
"Uz nenotiekošo stundu rēķina skolotājs iegūst laiku, ko papildus atvēl to priekšmetu mācīšanai, kuru apguvē audzēkņiem ir bijušas grūtības," informēja Jansone.
Trešā iespēja skolēniem ir iestāties pedagoģiskās korekcijas programmas 9.klasē, kurā visus priekšmetus māca vēl vienu gadu un netiek pastiprināti apgūta kāda atsevišķa mācību viela.
"Šīs iespējas pluss ir tāds, ka korekcijas klases ir nelielas - līdz 14 jauniešiem, un visiem jāapmeklē pagarinātās dienas grupa, kurā skolēni klase pilda uz nākošo dienu uzdotos mājas darbus," skaidroja Jansone, norādot, ka pedagoģiskās korekcijas klase ir laba alternatīva arī tiem jauniešiem, kuri nav pabeiguši 7. vai 8.klasi vai pat tādiem, kuri vispār nav gājuši skolā.
Bez pamatizglītības apliecības palikušie devītās klases beidzēji var iestāties arī profesionālās izglītības iestādēs, kas komplektē korekcijas klases jauniešiem, kuri nav ieguvuši pamatizglītību, un māca arī profesiju.
Pēc Jansones uzskatiem, "otrgadniekiem" šī ir vislabākā iespēja, jo bez apliecības par pamatizglītības iegūšanu viņi iemācās kāda amata pamatus un pēc 9.klases beigšanas var turpināt mācības tālāk šajā arodvidusskolā vai tehnikumā.
Rīgā profesiju un pamatizglītību var iegūt korekcijas klasēs divās mācību iestādēs - Rīgas Valsts tehnikumā, kurā var apgūt koksnes materiālu apstrādātāja arodu, un Rīgas 34.arodvidusskolā, kurā var apgūt šuvējas iemaņas.
Vēl Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta speciāliste iesaka mācības vakarskolā. Šāda tipa izglītības iestādes Rīgā ir 13.