Viņa norāda, ka situācija Latvijas izglītības sistēmā jau vairākus gadus atbilst modelim, ko izglītības sociologi sauc par "zema atbalsta un liela izaicinājuma" modeli. Vērojams zems atbalsta līmenis skolotājiem, ko pierāda saasinātā situācija ap skolotāju algu jautājumu, tai pat laikā izglītības sistēmai priekšā stāv lieli izaicinājumi - reformas, liels papildu uzdevumu skaits skolotājiem.
"Tipisks rezultāts ir izglītības sistēmā strādājošo demoralizācija un konflikti," saka Golubeva un piebilst, ka tieši tāpēc vispārējās izglītības sistēma nav spējīga tikt galā ar saviem uzdevumiem un orientēt skolēnus uz turpmākām studijām un iekļaušanos darba tirgū.
Savukārt augstskolām ir savdabīga pozīcija izglītības tirgū - tās var pelnīt, palielinot studentu skaitu, bet nepalielinot izdevumus studiju procesa nodrošināšanai. "Rezultātā cieš studiju pasniegšanas kvalitāte, jo, uzņemot divreiz vairāk studentus nekā pirms dažiem gadiem, ne vienmēr notiek paralēls ieguldījums infrastruktūrā un pasniedzēju atalgojumā. Tas notiek tik ilgi, kamēr to ļauj ārējie apstākļi - Izglītības un zinātnes ministrija un paši "klienti" - studenti," uzsver eksperte.
Golubeva uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas prasības bieži ir formālas un tām var formāli pielāgoties. Savukārt studenti ne vienmēr apzinās savas tiesības un ne vienmēr ir prasīgi klienti izglītības tirgū.
"Bieži vien viņi [studenti], tāpat kā augstskolas, ir apmierināti nevis ar pašu labāko, bet ar viduvējo darba kvalitāti, pieļaujot plaģiātismu un ignorējot akadēmiskus standartus," uzsvēra eksperte.
Savukārt darba tirgū uzņēmēji nav ar mieru pieņemt nekvalitatīvu darbaspēku, un šajā sakarā iepriekšējā - augstskolas pieredze -, iespējams, nav pietiekama, lai sagatavotos darbam, uzskata Golubeva.
Kā ziņots, arodizglītību un profesionālo vidējo izglītību ieguvušo darbinieku praktiskās iemaņas neapmierina darba devējus apmēram 65% gadījumu, bet augstāko izglītību ieguvušo - 53% gadījumu, secināts pētījumā, ko Labklājības ministrijas uzdevumā veica Latvijas Universitāte.
Nepietiekamu profesionālo sagatavotību kā galveno iemeslu nestrādāšanai atbilstoši iegūtajai izglītībai visbiežāk norāda tie, kuri izglītību ieguvuši no 2001. līdz 2006.gadam.
Vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem galvenais iemesls nestrādāšanai iegūtajā profesijā ir nepietiekama profesionālā sagatavotība mācību iestādē. Šis iemesls uzrāda būtisku pieauguma tendenci pēdējos gados. Tie, kuri izglītības iestādi beiguši no 1996. līdz 2000.gadam, 18% gadījumu norāda uz nepietiekamu profesionālo sagatavotību mācību iestādē, turpretī tie, kuri izglītoties beiguši no 2001. līdz 2006.gadam, šādu iemeslu min 26,5% gadījumu.
Šie skaitļi apstiprina, ka Latvijas izglītības iestādes sniedz nepietiekamas profesionālās iemaņas, norādīts pētījumā.