Turpmāk alus lietošanas kultūra Latvijā un Baltijas valstīs tiks mērīta ar jaunizveidotā indeksa palīdzību

Pētījumā atklāta ekonomikas recesijas ietekme uz alus patēriņa tendencēm un patērētāju ieradumu maiņu. Pētot alus patēriņā valdošās tendences, noskaidrojies, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotājs dzer alu vismaz reizi nedēļā. Tomēr neskatoties uz to, puse Latvijas iedzīvotāju šobrīd alu patērē mazāk nekā pirms gada. Kopējais alus tirgus kritums to apliecina, tomēr patērētāji aizvien par būtiskāko kritēriju alus izvēlē atzīst garšas īpašības, nevis cenu. Par uzskatu inerci var dēvēt to, ka patērētāji vēl aizvien apgalvo, ka cenai nepievērš uzmanību, tā ir 2004. - 2008. gada patēriņa tendence, kas visticamāk turpmākajos gados mazināsies.

Nepārprotami alus Latvijā ir vīriešu (40%) iecienītākais dzēriens, savukārt sieviešu auditorijā alus patēriņa popularitātes ziņā dala otro un trešo vietu ar alkoholiskajiem kokteiļiem uzreiz pēc vīna un dzirkstošajiem dzērieniem. Alus tirgus pētījums atklāj arī Latvijas alus baudītāju lojalitāti - puse Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņiem ir vairākas iecienītas alus šķirnes. Kaut arī Latvijas alus tirgus ir pārsātināts ar produktiem, tomēr Latvijā alus patēriņš ir vismazākais Baltijas valstīs.

AS "Cēsu alus" pirmo reizi Latvijā izstrādājis Baltijas alus indeksu, pateicoties kuram turpmāk būs iespēja sekot līdzi alus lietošanas kultūras attīstībai un salīdzināt panākumus visās Baltijas valstīs. Starptautiskajā pētījumā katru gadu tiks ietverti konstanti jautājumi, no kuru rezultātiem, katru gadu tiks veikts indeksa aprēķins.

Indekss ietver to, cik daudziem cilvēkiem alus ir iecienītākais dzēriens, cik bieži tas tiek dzerts un kādās situācijās priekšroka tiek dota alum, nevis citiem alkoholiskajiem dzērieniem. Kopumā indekss parāda alus popularitāti pār citiem dzērieniem. Pieņemot, ka teorētiski maksimālais indekss ir 100 punktu vērtībā, tad pirmā Cēsu alus indeksa rezultāti liecina, ka Latvijā ir zemākais alus indekss Baltijā - 47,6, kamēr Lietuvā tas ir nedaudz lielāks - 51,7 un maksimālais rādītājs ir Igaunijā - 52,2.

AS "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone Zatlere: "Cēsu alus indekss ir izmērams lielums, kas nosaka katras Baltijas valsts alus kultūras attīstības pakāpi. Pētījuma gala rezultāts mums liek secināt, ka daudz darba vēl ir jāiegulda, lai alus kultūras attīstībā apsteigtu mūsu kaimiņus."

Sociologs Viesturs Celmiņš: "Pētījums atklāj jaunas dimensijas alus lietošanas kultūras attīstībai Latvijā. Iezīmējas tendences - alus lietošana "pārceļas" no krogiem uz mājām, alus kā "Līgo svētku suvenīrs" vairs nav dominējošā asociācija. Neskatoties uz zināmu noteiktību alus garšas raksturojumā - latvietis mīl alu ar izteiktu rūgtenu apiņu garšu - alus tirgū allaž saglabāsies atvērtība jaunumiem, jo piedzīvojuma alkas mīt katrā no mums."