Kā pirmā atvērtajā tirgū ienāk Latvijas kaimiņvalsts Igaunijas elektroenerģijas kompānija "Eesti Energia".
Elektroenerģijas tirgus likums noteic, ka AS "Latvenergo" ar šā gada 1.jūliju jānodarbojas tikai ar elektroenerģijas ražošanu un tirdzniecību. Sadales sistēmas operatoram un pārvadei jābūt atsevišķai kapitālsabiedrībai ar pastāvīgas juridiskas personas statusu, nodrošinot praktisku iespēju trešo pušu piekļūšanai elektroenerģijas transportēšanas infrastruktūrai.
Līdz šim Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izsniegusi 12 licences uzņēmumiem, kas Latvijā varētu nodarboties ar elektroenerģijas tirdzniecību.
Kā iepriekš norādīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons, pēc Latvijas enerģētikas tirgus liberalizācijas "Latvenergo" centīsies saglabāt savus klientus.
Tomēr jau zināms, ka Latvijas vadošais metālprodukcijas tirgotājs un ražotājs AS "Severstaļlat" pēc 1.jūlija elektroenerģiju pirks no Igaunijas elektroenerģijas kompānijas "Eesti Energia". Gatavojoties elektroenerģijas tirgus atvēršanai, "Severstaļlat" apzināja vairākus elektroenerģijas ražotājus un izvēlējās ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu.
Līdzīgi rīkosies arī Igaunijas vēstniecība Latvijā.
"Eesti Energia" Latvijā elektrības tirgošanai izveidoja meitasfirmu SIA "E.Energy". Sarunas par elektroenerģijas piegādi Latvijā notiekot ar aptuveni 10-15 kompānijām, iepriekš paziņoja "E.Energy" pārstāvis Rauls Kivari.
Kā iepriekš sacīja Miķelsons, tirgus atvēršana klientam dos izvēles tiesības. Ja klientam būs vēlme mainīt operatoru, tā viņam tiks nodrošināta.
Viņš piebilda, ka tarifus šīs pārmaiņas, visticamāk, neskars. Tomēr, pēc Miķelsona teiktā, "Latvenergo" klientus mēģinās noturēt, tāpēc būs jūtami uzlabojumi tieši klientu sektorā.
"Latvenergo" vadītājs uzsvēra, ka jaunajiem komersantiem piedalīties elektroenerģijas tirgū nav pienākums, bet gan tiesības. Tirgus ir sarežģīts, un ir nepieciešams laiks, lai pielāgotos.
"Latvenergo" turpmākais uzdevums būs elektroenerģijas ražošana un pārdošana, kā arī telekomunikācijas. Miķelsons norādīja, ka "Latvenergo" ir ieinteresēts iesaistīties turpmākajos projektos, kas dos papildu jaudu enerģijas deficīta mazināšanai. Starp tiem Miķelsons minēja jaunās spēkstacijas celtniecību, kas darbotos uz oglēm un biomasu, kā arī iespējamo konkursu izsludināšanu vēja spēkstacijām.
Miķelsons piebilda, ka "Latvenergo" plāno papildu bloka izbūvi, taču atšķirībā no TEC-1 un TEC-2, kas darbojas koģenerācijas režīmā, ražojot gan enerģiju, gan siltumu, minētais bloks darbosies kondensācijas režīmā, neizmantojot saražoto siltumu.
Ņemot vērā elektroenerģijas tirgus liberalizācijas nosacījumus, "Latvenergo" izveidojis divas meitaskompānijas - pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls" un sadales sistēmas operatoru AS "Sadales tīkls".
"Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētājs Imants Zviedris sacīja, ka uzņēmuma galvenais uzdevums ir sniegt pārvades pakalpojumus, kā arī nodrošināt apakšstaciju un sadales punktu ekspluatāciju un apkopi.
Uzņēmuma rīcībā ir 1250 kilometri 330 kilovoltu elektrolīnijas, 4000 kilometri 110 kilovoltu līnijas, 130 apakšstacijas un 13 starpsavienojumi ar Igauniju, Lietuvu, Krieviju un Baltkrieviju.
Investīciju plāns 2007.-2010.gadam paredz, ka tīklā tiks ieguldīti 154 miljoni lati. No tiem 110 kilovoltu apakšstacijās plānots ieguldīt 31 miljonu latu, 330 kilovoltu apakšstacijās - 94 miljonus latu, bet 110 un 330 kilovoltu līniju izbūvē un atjaunošanā - 29 miljonus latu.
"Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks sacīja, ka uzņēmums ir saņēmis nepieciešamās licences un savu darbību sāks šodien. Galvenie "Sadales tīkla" darbības uzdevumi būs elektrotīklu ekspluatācija un attīstība, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzība un uzskaite, kā arī jauno klientu pieslēgšana.
Liuziniks atzina, ka nozīmīgākais uzdevums būs jauno klientu pieslēgšana tīklam. Pērn elektroenerģijas tīklam pieslēgti 12 685 jauni klienti, kas prasīja 26,4 miljonus latu. Šogad prognozēts pieslēgt jau 13 000 klientu, kas prasīs aptuveni 27 miljonus latu.
Patlaban lielākā problēma saistībā ar jaunajiem pieslēgumiem ir tā, ka, nodrošinot pieslēgumu, klientam nav obligāti jāpērk enerģija. Līdz ar to veidojas situācija, kad pēc tīkla pieslēgšanas pieprasījuma tiek izveidots tīkls, uzstādītas apakšstacijas, bet reāli minētajā teritorijā nekas nav uzcelts un notiek tirgošanās ar zemi.
"Mēs gribam investēt tur, kur tas nesīs atdevi," sacīja Liuziniks.
"Sadales tīkla" investīciju plāns paredz, ka turpmākajos trīs gados uzņēmums attīstībā ieguldīs aptuveni 316 miljonus latu. No tiem elektrolīniju un transformatoru apakšstaciju atjaunošanā tiks ieguldīti 135 miljoni latu, bet jaunu pieslēgumu ierīkošanā - 132 miljoni latu.
Jau ziņots: lai piedāvātu savus pakalpojumus Igaunijā, Latvijas energokompānija AS "Latvenergo" nodibinājusi meitasuzņēmumu "Latvenergo Kaubandus".
"Latvenergo" Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis norādīja, ka meitasuzņēmums Igaunijā dibināts, lai varētu izmantot elektroenerģijas tirgus liberalizācijas iespējas. Prognozēts, ka tuvāko divu gadu laikā Baltijas valstīs notiks sistemātiska piegādātāju apmaiņa, tāpēc "Latvenergo" sācis gatavoties laikus.
Jaunais uzņēmums darbu sāks vasaras beigās, kad saņems nepieciešamās licences no Igaunijas iestādēm.
"Latvenergo Kaubandus" izveidošanas galvenais mērķis ir elektroenerģijas piegāžu diversifikācija un jauna "Latvenergo" elektrostacijās saražotās elektroenerģijas noieta tirgus iegūšana, sacīja Siksnis.
Plānots, ka jaunais "Latvenergo" uzņēmums vispirms pievērsīsies elektroenerģijas pirkšanai no Igaunijas mazajiem ražotājiem, bet vēlāk, kad kaimiņvalsts atvērs savu elektroenerģijas tirgu, uzņēmums nodarbosies arī ar elektroenerģijas pārdošanu.
