Latvijā vietējo pārtikas produktu īpatsvars - augstākais Baltijā

Pētījumā tiek apgāzts mīts par pārlieko importa pārtikas preču apjomu Latvijas veikalu plauktos. Turklāt divās produktu grupās Latvijas iedzīvotāji ir īpaši patriotiski: Latvijā ražoti ir 80% no visiem šeit patērētajiem piena produktiem, savukārt vietējās gaļas patēriņš sasniedz 76,8%. Kopumā saimnieciskās pašpietiekamības rādītājs augstāks ir tikai tādās valstīs kā Polija un Rumānija, kur dažiem produktiem tiek sasniegts pat 97% apmērs.

Vienlaikus, salīdzinot eksporta rādītājus ar citām ES valstīm, Latvijas ražotāju snieguma vērtējums ir zemāks. Latvijas produkcijas eksports krietni atpaliek no Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Izvērtējot pārtikas preču importa-eksporta attiecību, pētnieki secina, ka par eksportētājvalsti gan var nosaukt tikai Lietuvu, jo Latvijā un Igaunijā tomēr dominē imports.

"Patriotisks patēriņš nereti iet roku rokā ar salīdzinoši maziem eksporta rādītājiem, kamēr augsts importa produktu noiets - ar izteikti augstu eksportu," skaidro A.Vanags. Tā, piemēram, ļoti zems vietējo ražotāju produktu īpatsvars ir Nīderlandei - tikai 15%. Taču tieši Nīderlande tiek atzīta par pārtikas produktu eksporta līderi, eksportējot apmēram 90% no valstī saražotās pārtikas. Tikmēr Polijai un Rumānijai, kas ir patriotiskā pārtikas patēriņa līderes, ir zemākie eksporta rādītāji.

Augsts importa un vienlaikus eksporta līmenis skaidrojams ar starptautiskās specializācijas tendenci, kad katra valsts izmanto tieši tās salīdzinošās priekšrocības, kas tai raksturīgas kāda konkrēta produkta ražošanai. Savukārt, koncentrējoties uz tādu produktu ražošanu, kur citas valstis jau ir soli priekšā, var uzrunāt pircēju, kurš gatavs pārmaksāt par produkcijas vietējo izcelsmi, taču eksporta iespējas šajā gadījumā ir samazinātas.

Izvērtējot klimata, tehnoloģiju, tradīciju, darbaspēka iespējas un ietekmi uz konkrētu pārtikas preču ražošanu, tāpat ražošanas, importa un patēriņa attiecību, pētījumā secināts, ka Latvijai pārtikas ražošanas jomā salīdzinošo priekšrocību (comparative advantage) līmenis ir zems. Latvijā pārtikas ražošanai kopumā salīdzinošās priekšrocības mērāmas ar mīnuss zīmi. Līdzīgi rādītāji aprēķināti arī par Igauniju, savukārt Lietuvai priekšrocības pārtikas ražošanā mērāmas ar nelielu plusu, stāsta A.Vanags.

Zināmas priekšrocības - tradīcijas, zeme, prasmes - Latvijai ir piena produktu ražošanā, taču aprēķini liecina, ka tās ir zemākas nekā Igaunijai un Lietuvai. Turklāt jāuzsver, ka Baltijas valstis atpaliek no tādām tradicionāli piena produktu rūpniecības valstīm kā Austrija, Dānija, Francija un Īrija. Tas skaidrojams ar labāku tehnoloģiju pieejamību, kā arī zināšanām, tradīcijām un gadu gaitā iegūtām prasmēm.

Latvija klimata ietekmē nav labvēlīga augļu, dārzeņu ražošanai. Arī augļu, dārzeņu pārstrādes rādītāji ir negatīvi. Jūras tuvums un bagātīgā nozveja tādām valstīm kā Dānija, Īrija, Malta ļauj būt tālu priekšā Latvijai. Jāatzīmē gan, ka zivju produktu ražošanas rādītāji Latvijai jau ir krietni labāki, kas liecina par pozitīvu virzību šajā ražošanas sektorā. Visām trim Baltijas valstīm ir ievērojamas priekšrocības graudaugu ražošanā. Taču rezultāts nav tik labs, izvērtējot graudaugu pārstrādi. "Mākam izaudzēt graudus, bet no tiem pagatavot brokastu pārslas - ne!" rezumē A.Vanags, skaidrojot to ar tehnoloģiju trūkumu.

Pētnieki secinājuši, ka Latvijas pārtikas rūpniecības lielākā problēma ir Latvijas zemā produktivitāte. Pārtikas produktu ražošanā Latvijas un visu Baltijas valstu produktivitāte ir aptuveni 50% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja, kamēr "produktīvajās" valstīs - tādās kā Nīderlande un Beļģija - produktivitāte ir vairāk nekā trīs reizes augstāka. Pat piena produktu grupā, kur priekšrocību rādītājs Latvijai ir gana augsts, Baltijas valstis nesasniedz pat 60% no vidējā ES produktivitātes rādītāja.

Lai veicinātu produktivitātes pieaugumu, pētījuma autori iesaka izpētīt citu valstu pieredzi, iepazīstoties ar situāciju konkrētos uzņēmumos, kuros produktivitātes līmenis ir augstāks. Turklāt produktivitātes paaugstināšana ir tā joma, kurā pētnieki iesaka investēt Eiropas Savienības līdzekļus.