Pensionēšanās vecumu LM sola paaugstināt ne ātrāk kā no 2012.gada vai 2016.gada

Pēc Jurševskas teiktā, sarunās ar Pasaules Bankas ekspertiem izvērtēti šie divi iespējamie scenāriji.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja pakāpeniska pensionēšanās vecuma paaugstināšana notiktu, sākot ar 2012.gadu, ik gadu pensionēšanās vecums pieaugtu par pusgadu un 2017.gadā sasniegtu 65 gadu vecumu.

Turpretī, pakāpeniski pa pusgadam pensionēšanās vecumu paaugstinot, sākot ar 2016.gadu, 65 gadu robežu tas sasniegtu 2021.gadā.

Pagaidām konkrētākus variantus LM pārstāve neminēja, uzsverot, ka šis jautājums ir ministrijas dienaskārtībā. Tai pašā laikā ministrija sola, ka priekšlikumi tiks izstrādāti, lai tas notiktu pakāpeniski un izsvērti, ņemot vērā esošo bezdarba līmeni un mūža ilgumu, nevis ar 2010.gadu palielinot uzreiz līdz 65 gadiem.

Patlaban vīriešiem vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums ir 62 gadi. Arī sievietēm pensionēšanās vecums no 2008.gada 1.jūlija ir 62 gadi, liecina Labklājības ministrijas mājaslapā pieejamā informācija.

Kā ziņots, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze kategoriski iebilst pret pensionēšanās vecuma palielināšanu pirms 2012.gada.

Aģentūrai LETA Verze gan nenoliedza nepieciešamību kādā brīdī palielināt pensionēšanās vecuma robežu, taču uzskata to par nepieļaujamu pašreizējā situācijā, jo jau tagad ļoti daudzi cilvēki pirmspensijas vecumā nonāk bezdarbnieku statusā un var nesagaidīt pensionēšanās vecumu, ja tas tiks palielināts.

Par pensionēšanās vecuma palielināšanu, viņasprāt, varētu sākt runāt tikai pēc situācijas nostabilizēšanās valstī. "65 gadi ir pensionēšanās vecums lielā daļā Eiropas valstu, taču tur ir pilnīgi citi apstākļi un cilvēki dzīvo bez tādas fiziskās un psihiskās slodzes kā Latvijā," uzsver Verze.

Partijas "Jaunais laiks" līdere Solvita Āboltiņa iepriekš atzinusi, ka netiek noliegta iespēja nākamgad palielināt pensionēšanās vecumu. "Tāds lēmums varētu tikt pieņemts," sacīja Āboltiņa, uzsverot, ka par šo jautājumu gan vēl paredzamas diskusijas.